airBaltic grupas gada rezultāti – ienākumi 2021. gadā kāpuši par 41%

Tiešraides preses konferencē, kurā tika prezentēti Latvijas lidsabiedrības airBaltic finanšu rezultāti par 2021. gadu, tika informēts, ka airBaltic grupas ieņēmumi 2021. gadā sasniedza 204,1 miljonu eiro, kas ir par 41% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “2021. gada lielākajā daļā mēs joprojām novērojām dažādus ceļošanas ierobežojumus un aviācijas nozares lielākās krīzes turpināšanos. Taču airBaltic varēja palielināt lidojumu skaitu un tīros zaudējumus samazināja gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar 2020. gadu. Lidsabiedrība uz un no Baltijas valstīm pārvadāja 1,63 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk nekā pirms gada, pateicoties reisu skaita palielināšanai galvenajos biznesa maršrutos. 2021. gadā, kas bija ļoti sarežģīts gads aviācijas nozarei, mēs spējām uzrādīt pozitīvu EBITDAR 0,3 miljonu eiro apmērā.”

“Mēs šobrīd esam uz stabila ceļa pretī atlabšanai un aktīvi pieņemam darbā papildu darbiniekus, lai saglabātu augsto savienojamības līmeni, ko sniedzam Baltijas reģionam. Biļešu rezervāciju apjoms paredzētajiem lidojumiem 2022. gada pirmajā ceturksnī būtiski pārsniedz pagājušā gada līmeni un apstiprina izkļūšanu no krīzes,” piebilst Martins Gauss.

Tā kā ilgtspējība būs mūsu turpmākās attīstības nozīmīgākā daļa, airBaltic ir ieviesusi dažādus digitalizācijas un darbības efektivitātes projektus, kā arī papildinājusi floti ar vēl septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kas vēl vairāk samazināja ietekmi uz vidi. Tādējādi airBaltic virzās uz priekšu, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu nulles līmeņa emisijas.

Pagājušajā gadā lidsabiedrība savienoja Rīgu, Tallinu un Viļņu kopumā ar 74 galamērķos, nodrošinot nepieciešamo savienojamību, tai skaitā reģionam svarīgus pasta un kravu sūtījumus. airBaltic saglabāja tirgus līdera un lielākā pārvadātāja statusu Baltijas valstīs.

Svarīgākie lidsabiedrības notikumi un pavērsiena punkti 2021. gadā:

• Lidsabiedrība turpināja savas flotes paplašināšanu, saņemot septiņas jaunas Airbus A220-300 lidmašīnas. Flotes paplašināšana nodrošināja uzlabotu savienojamību.
• Balstoties uz nemitīgo Covid-19 pandēmijas ietekmi uz gaisa ceļojumu nozari, airBaltic atjaunināja savu biznesa plānu, lai tajā atspoguļotu lēnāku tirgus atlabšanu. Šis biznesa plāns kalpoja par pamatu Latvijas valdības lēmumam apstiprināt papildu 90 miljonu eiro investīcijas airBaltic kapitālā.
• Lai uzlabotu punktualitāti, regularitāti un kopējo pakalpojumu sniegšanas līmeni, airBaltic ceturtajā ceturksnī lidostā Rīga uzsāka veikt savu pasažieru apkalpošanu un lidojumu koordinēšanas pienākumus, izmantojot savus darbiniekus.
• Lidsabiedrība uzsāka izstrādes posmu smagās apkopes angāram, kuru Rīgas bāzē paredzēts uzbūvēt līdz 2023. gada beigām.
• airBaltic veica lidojumus rekordlielā maršrutu skaitā, kā arī sāka nodrošināt reisus uz vairākiem jauniem galamērķiem, tai skaitā uz Dubaiju un Tenerifi.
• airBaltic parakstīja sadarbības lidojumu vienošanās ar Lufthansa un Emirates, tādējādi palielinot sadarbības lidojumu partneru skaitu līdz 24 aktīvām sadarbībām.
• airBaltic decembrī paziņoja par jaunas bāzes atvēršanu Tamperē, Somijā, kas ir lidsabiedrības pirmā bāze ārpus Baltijas valstīm.

Jaunākie raksti

Papildu lidojumi uz Tamperi izpārdoti stundas laikā, airBaltic nodrošinās vēl lidojumus

Lielā līdzjutēju pieprasījuma dēļ Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nodrošinās vēl papildu lidojumus uz Pasaules hokeja čempionātu Tamperē. Līdz šim pievienotie lidojumi tika...

Lembergs: Ir pilnīgi skaidrs, ka Ostu reformas likums ir jāmaina

To, kas zaudēts pēdējo trīs gadu laikā Ventspils brīvostā, to vairs nevar atjaunot, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes...

Turpinās dzelzceļa pasažieru platformu būvniecība

Tuvākā pusgada laikā VAS “Latvijas dzelzceļš” 48 stacijās un pieturas punktos turpināsies intensīvi būvniecības darbi, un līdz šī gada beigām tiks pabeigts...

Latvijas ostās vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023.gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ostu apgrozījumu ietekmējusi pašreizējā ģeopolitiskā situācija, tādējādi krities kopējais kravu...

Finanšu ministrs: Segt “Latvijas dzelzceļa” zaudējumus Satiksmes ministrijas pieteiktajā apmērā valsts šogad atļauties nevar

Valsts uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” finansiālā situācija neuzlabojas. Šogad kravu apjoms kritīs līdz rekordzemam līmenim. Un tas nozīmē, ka uzņēmums atkal prasīs valstij...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here