Apdraud iespējas valstij finansēt “Latvijas dzelzceļu”

Mēnesi pēc valdības lēmuma par valstij piederošās a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ņemšanu valsts apgādībā Finanšu ministrija pamanījusi, ka “valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ LDz var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu”, vēsta NRA.lv.

Sociālās sekas FM atklājumam tādas, ka mediķi vai skolotāji, kas gatavojas nostāties pie valdības vai Saeimas ēkām vismaz tajā brīdī, kad tur lems par valsts 2021. gada budžetu, tiks aicināti doties uz Gogoļa ielā 3, kur atrodas LDz galvenais birojs. Tajā paša ēkā izvietojusies Satiksmes ministrija, turpat līdzās ir cita valsts uzņēmuma “Pasažieru vilciens” (PV) birojs. 16. jūlijā Neatkarīgā informēja par naudas piešķīrumiem LDz: “Ieguldīt 32,4 miljonus eiro uzņēmuma pamatkapitālā, piešķirt 13 miljonus eiro sliežu ceļu uzturēšanai, kam nepietiek naudas no atlikušajiem kravu pārvadājumiem, un vēl 14 miljonus eiro, cik izmaksājot tieši to sliežu remontēšana, kuras nodeldējuši cita valsts uzņēmuma PV vilcieni.”

24. augustā FM izplatīja paziņojumu, ka naudas piešķīrums dzelzceļam varbūt neļaus piešķirt naudu kaut kam citam. Kāpēc gan FM no paša sākuma nesaprata, ka nav iespējams vienu un to pašu naudu piešķirt gan dzelzceļniekiem, gan, sacīsim, mediķiem?

Atbilde tāda, ka valstij naudas ir vairāk, nekā tiesību to izlietot. Runa, protams, ir par aizlienētu naudu. Eiropas Komisija Eiropas Savienības dalībvalstu kreditoru vārdā apņēmusies uzmanīt, lai valstis neiztērē par daudz, tādējādi nokļūstot neatmaksājamos parādos tādā nozīmē, ka valstis nespēs apmaksāt parādu procentus. Iespējas samazināt Latvijas parādu pamatsummu jau sen neviens neņem nopietni, lai gan katra Latvijas valdība uzskata par pieklājību apņemties, ka pēc trijiem gadiem valsts dzīvošot ja ne ar pārpalikuma, tad vismaz ar bezdeficīta budžetu. Tādējādi valstīm ir nauda nenoskārstai vajadzībai. It kā tas pat labāk, ja šāda nauda tiek ieguldīta – tad tai vajadzētu nest procentus (augļus). Tomēr valsts nedrīkst aizdot pati sev. Šo ierobežojumu valstis cenšas apiet, noformējot aizdevumus uz pašai valstij piederošiem uzņēmumiem. EK, savukārt, uzmana šādas naudas saņēmējus un aizdevumu apjomus. Aizdevumu apjoms vienam saņēmējam nedrīkst pārsniegt pusi no uzņēmuma gada apgrozījuma. Ja aizdevums vai varbūt vēl savādāk nosaukts naudas piešķīrums lielāks, tad uzņēmums jāklasificē par valsts budžeta iestādi un tā uzturēšana jāiekļauj kopējos valsts budžeta izdevumos, kuru ikgadējais pārsvars par ieņēmumiem tiek limitēts.

Plašākai sabiedrībai grūti izsekot šādiem kalambūriem, bet priekš FM ierēdņiem tām būtu jābūt elementārām lietām. Tomēr FM skaidro, ka riskus 2021. gada fiskālajai telpai FM pamanījusi tikai tad, kad gatavoja 2021. gada budžeta projekta uzmetumu un tāpēc sacēlusi trauksmi arī publiski.

Lai nu būtu tā, ka tie FM ierēdņi, kas gatavoja budžeta projektu, neko nezināja par citiem FM ierēdņiem, kas piedalījās uz Covid-19 rēķina viegli aizlienējamās naudas apgūšanas plānošanā. Kad varbūt no avīzēm budžeta plānotāji par naudas noplūdi uzzināja, viņi nodrošināja sevi ar publisku brīdinājumu par LDz finansēšanas sekām.

Tikpat labi var iedomāties, ka dzelzceļš kalpo par iemeslu, lai premjera un finanšu ministra partija “Vienotība” liktu atcerēties satiksmes ministru izvirzījušajai Jaunajai konservatīvajai partijai par tās pienākumiem valdošajā koalīcijā.
Par LDz piešķirtās jeb tikai apsolītās naudas summas attiecību pret uzņēmuma šā gada apgrozījumu arī pilnīgas skaidrības nav. LDz informē, ka plāno apgrozījumu 135 miljonu eiro apmērā. Aritmētiski visam būtu jābūt kārtībā, jo 135/2=67,5<32,4+13+14=59,4. Pēc būtības tomēr paliek vieta šaubām.

Pirmkārt, vai LDz tiešām sasniegs plānoto apgrozījumu, jo kravu apjoma kritums šogad ir ļoti liels. Protams, paliek cerības uz aukstumu gada pēdējos mēnešos, kad visiem būs vajadzīgas ogles un naftas produkti, kuru pārvadāšanā LDz cer iesaistīties. No otras puses, iespējami arī negatīvi pavērsieni gan klimatiskā, gan politiskā nozīmē.

Otrkārt, šeit uzskaitītie ieguldījumi nav vienīgie dzelzceļa nozarei, jo pasažieru pārvadājumu dotēšana ir gadu desmitiem piekopta prakse. Tas paver lielas iespējas gan saskaitīt, gan nesaskaitīt kopā dotācijas LDz un PV.

FM, ne Satiksmes ministrija, ne LDz neatbildēja uz Neatkarīgās jautājumu, vai LDz kādu daļu no šīs naudas jau saņēmis. Ja nav saņēmis vai nesaņems, tad sekas varētu būt arī pretējas. Proti, apstāsies dzelzceļa pārvadājumi atsevišķos posmos, kur LDz nespēj uzturēt kārtībā sliedes, vai atsevišķos segmentos, uz ko kandidē pasažieru pārvadājumi.

Arnis Kluinis

Jaunākie raksti

Maijā lidostā turpinājās pasažieru apgrozījuma pieaugums

Šī gada maijā lidostā "Rīga" apkalpoti 85,2 tūkst. pasažieru, par 8,3 reizēm vairāk nekā 2020. gada maijā un par 54,4 % vairāk...

Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija pārtop par multimodālu mobilitātes centru Baltijā

Turpinoties Rail Baltica būvniecības darbiem, ceturtdien, 17. jūnijā notika tiešsaistes diskusija, kurā Rail Baltica projekta ieviesēji, dzelzceļa un autotransporta nozares pārstāvji kopā...

airBaltic uzsāk lidojumus starp Rīgu un Neapoli

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gada 18. jūnijā uzsāk regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Neapoli Itālijā. airBaltic izpilddirektors...

Vasaras saulgriežos gaidāmas izmaiņas apmēram 500 reģionālo autobusu maršrutu un piecās vilcienu līnijās

Līgo svētku laikā, no 2021. gada 23. līdz 27. jūnijam, kā arī 19. jūnijā, pārceltajā darbadienā, gaidāmas izmaiņas apmēram 500 reģionālo autobusu...

Saeima konceptuāli atbalsta ostu reformu

Saeima trešdien, 16. jūnijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas ostu likumā, kas paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām - izvēlēties savu...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here