EK ierosina atvieglot ierobežojumus ceļojumiem uz Eiropas Savienību

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ ierosinājusi ļaut Eiropas Savienībā (ES) ieceļot pret Covid-19 vakcinētiem ārvalstniekiem. Konkrētu lēmumu bloka dalībvalstu pārstāvji varētu pieņemt jau šodien, 5. maijā.

Komisija ierosina atļaut ieceļot Eiropas Savienībā nebūtisku iemeslu dēļ ne tikai visām personām no valstīm, kurās ir laba epidemioloģiskā situācija, bet arī visiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši Eiropas Savienībā atļautas vakcīnas pēdējo ieteicamo devu. Šo tvērumu varētu paplašināt, aptverot arī vakcīnas, kas ir iekļautas PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.

Komisija – atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai Eiropas Savienībā – ierosina paaugstināt ar jaunu Covid-19 gadījumu skaitu saistīto robežvērtību, kas tiek izmantota, lai noteiktu to valstu sarakstu, no kurām būtu jāatļauj visi ceļojumi. Tādējādi Komisija varētu paplašināt šo sarakstu.

Bažas raisošu koronavīrusa variantu parādīšanās vienlaikus nozīmē to, ka arī turpmāk ir jāsaglabā modrība. Tāpēc kā pretpasākumu Komisija ierosina jaunu “ārkārtas apturēšanas” mehānismu, kas būs jākoordinē ES līmenī un kas ierobežotu risku, ka šādi vīrusa varianti iekļūst Eiropas Savienībā. Tas ļaus dalībvalstīm ātri rīkoties un uz laiku līdz striktam minimumam ierobežot visus ceļojumus no skartajām valstīm tik ilgi, cik vajadzīgs, lai ieviestu pienācīgus sanitāros pasākumus.

Komisija ierosina, ka dalībvalstis atceļ ierobežojumus nebūtiskiem ceļojumiem to vakcinēto personu gadījumā, kuras ceļo uz Eiropas Savienību. Tas atspoguļo jaunākos zinātniskos ieteikumus, kas liecina, ka vakcinācija ievērojamā mērā palīdz pārraut vīrusa pārneses ķēdi.

Dalībvalstīm būtu jāatļauj ceļot uz ES tiem cilvēkiem, kuri vismaz 14 dienas pirms ierašanās ir saņēmuši tādas vakcīnas pēdējo ieteicamo devu, kas Eiropas Savienībā ir ieguvusi tirdzniecības atļauju.

Patlaban bloka dalībvalstu teritorijā bez īpaša iemesla ieceļot var valstu ar labvēlīgu epidemioloģisko situāciju pilsoņi. Šajā sarakstā kopš februāra ir Austrālija, Jaunzēlande, Dienvidkoreja, Singapūra, Taizeme un Ruanda.

Paredzams, ka 17. martā sāks darboties digitālais zaļais sertifikāts. Konkrēti – ceļotājiem vajadzētu būt iespējai pierādīt savu vakcinācijas statusu, izmantojot digitālo zaļo sertifikātu, ko katram individuāli izdevušas dalībvalstu iestādes, vai uzrādot citu sertifikātu, kurš ar komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību ir atzīts par līdzvērtīgu tam.

Līdz brīdim, kamēr digitālais zaļais sertifikāts sāks darboties, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uz valsts tiesību aktu pamata akceptēt sertifikātus no trešām valstīm, ņemot vērā spēju pārbaudīt sertifikāta autentiskumu, derīgumu un integritāti un to, vai tajā ir ietverti visi attiecīgie dati.

Dalībvalstis varētu apsvērt iespēju izveidot portālu, kurā ceļotāji varētu lūgt, lai vakcinācijas sertifikāts, ko izdevusi kāda trešā valsts, tiktu atzīts par uzticamu vakcinācijas apliecinājumu, un/vai lūgt digitālā zaļā sertifikāta izdošanu.

Bērniem, kuri nevar tikt vakcinēti, vajadzētu būt iespējai ceļot kopā ar saviem vakcinētajiem vecākiem, ja viņiem ir negatīvs PĶR Covid-19 tests, kas veikts ne agrāk kā 72 stundas pirms ierašanās. Šajos gadījumos dalībvalstis varētu pieprasīt papildu testus pēc ierašanās.

Ja epidemioloģiskā situācija kādā trešā valstī strauji pasliktinās un jo īpaši ja tiek atklāts bažas raisošs vai uzmanību prasošs vīrusa variants, dalībvalsts var nekavējoties un uz laiku pilnībā apturēt to trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, kuru dzīvesvieta ir šādā valstī. Vienīgais izņēmums šajā gadījumā būtu veselības aprūpes speciālisti, transporta nozares darbinieki, diplomāti, tranzīta pasažieri, personas, kas ceļo neatliekamu ģimenes iemeslu dēļ, jūrnieki un personas, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība vai kuras ceļo citu humānu iemeslu dēļ. Uz šādiem ceļotājiem būtu jāattiecina stingri testēšanas un karantīnas pasākumi pat tad, ja viņi ir vakcinēti.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here