Globālās pandēmijas turpinājums un pastāvošā nenoteiktība aprīlī nav spējušas sagriezt gada inflāciju kājām gaisā – tā noturējās pie 0 un neieslīdēja negatīvajā teritorijā. Pakalpojumu cenu pieaugums bija mazāks nekā iepriekš, bet tik un tā noturējās virs 2%, bet preču cenas pirmoreiz kopš 2016. gada krita par 0.8%. Patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās par 0.5%.
Preču cenu samazinājums aprīlī nebūt neliecina par kolosālu atlaižu perioda sākumu, ja vien aprīlī nestādījāt kokus dārzā (dārza preču cenas gan ir samazinājušās). Šīs negatīvās pārmaiņas, galvenokārt, virzījis “importētais” faktors – naftas cenas. Autovadītāji aprīlī varēja piepildīt bāku par 20% lētāk nekā pirms gada vai par 14% lētāk nekā martā. Vēl aprīļa beigās Brent naftas cena pieprasījuma krituma ietekmē uz brīdi nolaidās zemāk par 20 dolāriem par barelu – kaut kas tāds nebija redzēts teju 18 gadus.
Negatīvs devums gada inflācijā bija arī ar mājokli saistītām izmaksām, kuru cenas gada laikā ir samazinājušās par 1.5%. Šo samazinājumu turpināja veicināt agrāk ieviestie administratīvie tarifi, kas vēl kādu laiku turpinās vilkt uz leju kopējo cenu līmeni. Tomēr arī aprīlī šī kategorija ir piedzīvojusi pārmaiņas. Rīgā stājās spēkā jauns siltumenerģijas tarifs, kas bija mazāks nekā martā spēkā esošais. Tiesa gan, līdz ar apkures sezonas beigām tas aizvien mazāk ietekmēs mājsaimniecību izdevumus, un patērētāji šīs pārmaiņas nejutīs.
Mēneša griezumā ir samazinājušās atpūtas un kultūras preču un pakalpojumu cenas. Mēs novērojām cenu samazinājumu dārzkopības precēm, grāmatām un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem (t.i. organizētām tūrēm). Pēdējās kategorijas cenu samazinājums šoreiz nav saistīts ar koronavīrusa izplatības izraisīto krīzi – jāmin, ka saistībā ar dīkstāvi krīzes ietekmēto nozaru dati aprīlī nebija pilnīgi, tādēļ par COVID-19 ietekmi vēl nevaram spriest. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi pastāvēs ierobežojumi, un kāda būs patērētāju reakcija uz ierobežojumu atcelšanu, jo pakalpojumu cenas sekos pieprasījumam.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste