Eksperte: Par 20% lētāka degviela vēl nenozīmē deflāciju

Globālās pandēmijas turpinājums un pastāvošā nenoteiktība aprīlī nav spējušas sagriezt gada inflāciju kājām gaisā – tā noturējās pie 0 un neieslīdēja negatīvajā teritorijā. Pakalpojumu cenu pieaugums bija mazāks nekā iepriekš, bet tik un tā noturējās virs 2%, bet preču cenas pirmoreiz kopš 2016. gada krita par 0.8%. Patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās par 0.5%.

Preču cenu samazinājums aprīlī nebūt neliecina par kolosālu atlaižu perioda sākumu, ja vien aprīlī nestādījāt kokus dārzā (dārza preču cenas gan ir samazinājušās). Šīs negatīvās pārmaiņas, galvenokārt, virzījis “importētais” faktors – naftas cenas. Autovadītāji aprīlī varēja piepildīt bāku par 20% lētāk nekā pirms gada vai par 14% lētāk nekā martā. Vēl aprīļa beigās Brent naftas cena pieprasījuma krituma ietekmē uz brīdi nolaidās zemāk par 20 dolāriem par barelu – kaut kas tāds nebija redzēts teju 18 gadus.

Negatīvs devums gada inflācijā bija arī ar mājokli saistītām izmaksām, kuru cenas gada laikā ir samazinājušās par 1.5%. Šo samazinājumu turpināja veicināt agrāk ieviestie administratīvie tarifi, kas vēl kādu laiku turpinās vilkt uz leju kopējo cenu līmeni. Tomēr arī aprīlī šī kategorija ir piedzīvojusi pārmaiņas. Rīgā stājās spēkā jauns siltumenerģijas tarifs, kas bija mazāks nekā martā spēkā esošais. Tiesa gan, līdz ar apkures sezonas beigām tas aizvien mazāk ietekmēs mājsaimniecību izdevumus, un patērētāji šīs pārmaiņas nejutīs.

Mēneša griezumā ir samazinājušās atpūtas un kultūras preču un pakalpojumu cenas. Mēs novērojām cenu samazinājumu dārzkopības precēm, grāmatām un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem (t.i. organizētām tūrēm). Pēdējās kategorijas cenu samazinājums šoreiz nav saistīts ar koronavīrusa izplatības izraisīto krīzi – jāmin, ka saistībā ar dīkstāvi krīzes ietekmēto nozaru dati aprīlī nebija pilnīgi, tādēļ par COVID-19 ietekmi vēl nevaram spriest. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi pastāvēs ierobežojumi, un kāda būs patērētāju reakcija uz ierobežojumu atcelšanu, jo pakalpojumu cenas sekos pieprasījumam.

Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste

Jaunākie raksti

Maijā lidostā turpinājās pasažieru apgrozījuma pieaugums

Šī gada maijā lidostā "Rīga" apkalpoti 85,2 tūkst. pasažieru, par 8,3 reizēm vairāk nekā 2020. gada maijā un par 54,4 % vairāk...

Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija pārtop par multimodālu mobilitātes centru Baltijā

Turpinoties Rail Baltica būvniecības darbiem, ceturtdien, 17. jūnijā notika tiešsaistes diskusija, kurā Rail Baltica projekta ieviesēji, dzelzceļa un autotransporta nozares pārstāvji kopā...

airBaltic uzsāk lidojumus starp Rīgu un Neapoli

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gada 18. jūnijā uzsāk regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Neapoli Itālijā. airBaltic izpilddirektors...

Vasaras saulgriežos gaidāmas izmaiņas apmēram 500 reģionālo autobusu maršrutu un piecās vilcienu līnijās

Līgo svētku laikā, no 2021. gada 23. līdz 27. jūnijam, kā arī 19. jūnijā, pārceltajā darbadienā, gaidāmas izmaiņas apmēram 500 reģionālo autobusu...

Saeima konceptuāli atbalsta ostu reformu

Saeima trešdien, 16. jūnijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas ostu likumā, kas paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām - izvēlēties savu...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here