Februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6%, tai skaitā preču eksports par 7,5%, bet imports par 2%. Februāra rezultāts pabīdījis malā visas piesardzīgās prognozes, pie reizes ļaujot nedaudz optimistiskāk vērtēt ekonomikas pirmā ceturkšņa izredzes, kaut no krituma neizvairīsimies.
Iespaidīgu kāpumu, būtiski ietekmējot kopējos apjomus, ir nodrošinājusi kokrūpniecības pieaugums (+19.7%). Pieprasījuma uzrāviens ir nesis līdzi arī cenu uzplaiksnījumu. Tas, vismaz īstermiņā, sola tīkamu sniegumu ekonomikai un peļņu uzņēmējiem, bet reizē arī iespējamus sarežģījumus nākotnē. Krietni samērīgāk un tādēļ, šķiet, ilgtspējīgāk, apjomus ir audzējušas elektroierīču un iekārtu (+4.9%) un mehānismu un mehānisko ierīču (+6%) nozares. Šīm nozarēm lielākais izaicinājums ir spējā noturēt procesa nepārtrauktību – darbiniekus no saslimšanas un dažādu komponenšu pieejamība. Pieminēšanas vērts kāpums ir kurināmā un naftas (+39.8%), graudaugu (+56.1%) un farmācijas (+35.8%) produktu eksportā. Jāšaubās vai redzamais kāpums ir noturams ilgtermiņā, taču tuvākajos mēnešos tas saglabāsies. Kritums bija vērojams transporta līdzekļu, alkohola un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksportā.
Februāra veikumu vēl iespaidīgāku padara fakts, ka pērn eksports februārī vēl atradās pieauguma fāzē – augot par 9.5%. Tā kā martā eksporta izaugsme izsīka un aprīlī jau uzrādīja kritumu, turpmākajos mēnešos procentuālais pieaugums būs galvu reibinošs. Pasaules lielvaras – Ķīna un ASV strauji atgūst ēstgribu, velkot līdzi arī Eiropas un citu valstu eksporta atdzīvošanos. Uzņēmēji ziņo par pasūtījumu nostiprināšanos, kas sekmē arī noskaņojuma stiprināšanos. Lielākos pārbaudījumus tuvākajā laikā var sagādāt traucējumi piegādes ķēžu funkcionalitātē. Pēdējā laikā piegādes ātrums ir būtiski palēninājies. Tas audzē izmaksas un no jauna akcentē konkurētspējas jautājumus. Tādēļ, izmantojot labvēlīgo konjunktūru, noderētu vēl pastprinātāks atbalsts Latvijas eksporta potenciāla uzlabošanai.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists