Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 31,7%. Preču importa vērtība jūnijā gada griezumā pieauga vēl straujāk – par 42,6%.
2021.gada jūnijā gada griezumā eksporta vērtība palielinājās praktiski visās preču grupās. Gandrīz pusi no eksporta vērtības kāpuma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums. Strauji auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu eksports. Tāpat pieaugums bija vērojams minerālo produktu, sauszemes transporta līdzekļu, plastmasu un to izstrādājumu, kā arī citu eksporta grupu vērtībām. Savukārt samazinājās eļļas augu sēklu un graudaugu kultūru eksports.
“Eksportam bija nozīmīga loma Covid-19 pandēmijas negatīvās ietekmes mazināšanā. Ļoti iepriecina jaunākie dati, kas apliecina, ka eksports aizvien ir viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem. Pēdējos 4 mēnešos vidējais preču eksporta kāpums bija 30% un ik mēnesi eksporta apjoms pārsniedzis 1 miljardu eiro. Lielā mērā pašlaik augstos pieauguma tempus nodrošina konjunktūra – ekonomisko aktivitāšu palielināšanās ES tirgos un ASV, kā arī preču cenu kāpums straujā pieprasījuma apstākļos. Līdz ar to jau tagad tiek strādāts pie dažādiem eksportētāju atbalsta instrumentiem, lai nodrošinātu stabilu eksporta izaugsmi arī vidējā termiņā”, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Jūnijā gada griezumā, līdzīgi strauji kā kopējais eksports, pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 34,5%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, koksne), Igauniju (minerālie produkti, dzelzs un tērauds), Vāciju (koksne), Nīderlandi (graudaugi, jaukti ķīmiskie produkti), Poliju (dzelzs un tērauds), Dāniju un Zviedriju (uz abām – koksne).
Vienlaikus pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 9,9%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Ukrainu (varš un tā izstrādājumi, mehānismi un ierīces).
Jūnijā strauji auga eksports arī uz pārējām valstīm – par 21,3%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti un ASV (uz abām – koksne), bet samazinājās uz Nigēriju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu jūnijā gada griezumā veicināja minerālo produktu, lidaparātu un to daļu, sauszemes transporta līdzekļu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda imports.
Kopumā gada pirmajā pusē eksports pārsniedza pagājušā gada pirmā pusgada apjomus par 20,3%. Preču imports šajā laika posmā bija par 24,5% lielāks nekā pirms gada.
Eksporta attīstības perspektīvas 2021.gadā tiek vērtētas arvien pozitīvāk. Lielākajā Latvijas preču eksporta tirgū – ES valstīs ekonomiskā situācija uzlabojas un konfidences rādītāji ir sasnieguši pēdējo gadu augstāko atzīmi. Stabils pieprasījums noieta tirgos Latvijas uzņēmumiem dod iespēju saglabāt pozitīvus izaugsmes rādītājus.