Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norāda, ka dzelzceļa infrastruktūras projekts “Rail Baltica” ir reģiona ģeopolitiski nozīmīgākais projekts, kas radīs būtisku ieguldījumu Baltijas valstu konkurētspējas un drošības veicināšanā.
“Rail Baltica” projekts ir vērtējams plašāk par tā tiešo ekonomisko ietekmi. “Rail Baltica” īstenošanā ir tieši iesaistītas četras dalībvalstis – Latvija, Igaunija, Lietuva, kā arī Polija. Turklāt tā ieviešana notiek ciešā sasaistē arī ar Somiju. Tas ir projekts ar Eiropas līmeņa nozīmību,” uzsvēra Ministru prezidents, komentējot vakar publiskoto Eiropas Revīzijas Palātas ziņojumu par Eiropas pārrobežu megaprojektu īstenošanu.
2017. gadā īstenotā “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu analīze apstiprina projekta ekonomisko pamatotību. Savukārt Baltijas valstis kopā ar Eiropas Savienības partneriem jau pašlaik strādā pie tā, lai nodrošinātu plānotās pasažieru un kravu plūsmas, piemēram, salāgojot reģionālo satiksmi ar “Rail Baltica” līniju, attīstot kravu termināļus un integrējot to kopējā transporta infrastruktūrā.
K. Kariņš uzsver, ka līdz šim sadrumstalotā projekta ieviešanas struktūra un nepietiekamais mandāts “Rail Baltica” kopuzņēmumam “RB Rail” nav ļāvusi projektam pietiekami ātri virzīties uz priekšu. “Rail Baltica” kopuzņēmuma stiprināšana nodrošinās projekta ieviešanu bez liekas kavēšanās, kā arī izmaksu caurskatāmību un kontroli.
Pēdējo mēnešu laikā ir panākts progress projekta ieviešanas struktūras pilnveidošanā, kas tika uzsākta pēc K. Kariņa pērn rosinātās diskusijas ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Latvijas gadījumā uzlabojumi paredz projekta ieviešanas funkciju nodošanu “RB Rail”, tādējādi nodrošinot ātrāku lēmumu pieņemšanu, resursu efektīvu izmantošanu un vienotu projekta pieeju. Līdzīgu risinājumu gatava ieviest arī Igaunija.