Latgalē līdz 2027. gadam valsts reģionālos autoceļus plāno atjaunot vismaz 285 kilometru garumā

Ieguldot finansējumu no dažādiem avotiem, Latgalē līdz 2027. gadam valsts reģionālos autoceļus plānots atjaunot vismaz 285 kilometru garumā, par to Latgales reģiona pašvaldību vadītājus informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un VSIA “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Mūsu prioritāte ir sakārtot autoceļu tīklu, kas ir vitāli svarīgs tautsaimniecības attīstībai un cilvēku mobilitātei,” sacīja satiksmes ministrs. Lai to panāktu, ir izstrādāts valsts reģionālo autoceļu būvniecības plāns līdz 2027. gadam, kas definē kritērijus prioritāri un sekundāri atjaunojamiem ceļu posmiem.

Valdībā jau ir apstiprināta valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija, taču tikpat svarīgi ir rūpēties par reģionālo un vietējo autoceļu attīstību, lai iedzīvotāji varētu ērti pārvietoties starp novadu centriem.

“Mums pēc iespējas ātrāk jāizpilda parāds pret Latvijas autoceļiem, kas radīts iepriekšējo divdesmit gadu laikā. To nevar izdarīt uzreiz, taču plānojam tam pievērsties sistēmiski, vispirms ar galvenajiem un tālāk ar reģionālajiem ceļiem,” pauž Tālis Linkaits.

Ieguldot valsts budžeta līdzekļus, kā arī paredzot finansējumu valsts reģionālo autoceļu būvniecības plānā līdz 2027. gadam, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu, Latgalē līdz 2027. gadam iecerēts atjaunot valsts reģionālos autoceļus vismaz 285 kilometru garumā. Starp prioritāri atjaunojamiem valsts reģionālo autoceļu posmiem Latgalē ir piemēram valsts reģionālā autoceļa P36 Rēzekne-Gulbene posms, valsts reģionālā autoceļa P35 Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) posms no Balviem uz Viļaku, valsts reģionālā autoceļa P45 Viļaka-Kārsava posms, kā arī valsts reģionālais autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona (Madonas apvedceļš) posms no Krāslavas uz Preiļiem.

Sākotnējais valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 km kopgarumā, tai skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu. Jau nākamā gada budžetā Satiksmes ministrijai piešķirti papildus 57,7 miljoni eiro, kas tiks investēti reģionālo ceļu būvniecībā. Par šiem līdzekļiem plānoti autoceļu pārbūves darbi aptuveni 280 km garumā visā Latvijā, savukārt 2021.-2023. gadā investīcijas no valsts budžeta paredzētas pusei no šajā plānā identificētajiem valsts reģionālajiem autoceļiem. Kopumā papildu nepieciešamais finansējums kvalitatīva valsts reģionālo autoceļu tīkla veidošanai līdz 2027. gadam ir 358 miljoni eiro.

Šī bija jau trešā šāda veida tikšanās, kurā ministrs un VSIA “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis ar pašvaldību vadītājiem apsprieda prioritātes un plānus valsts reģionālo autoceļu būvē laikā līdz 2027. gadam. Līdz šim jau ministrs ticies ar Kurzemes un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomēm un drīzumā iecerētas tikšanās arī Vidzemē un Zemgalē.

Līdz šim valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam ir apspriests Satiksmes ministrijas organizētajā publiskajā domnīcā. Pēc reģionālo ceļu attīstības plāna prezentēšanas plānošanas reģionos Satiksmes ministrija par to gatavos informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here