Latvija un Igaunija pievienojas Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram

Šonedēļ Latvija un Igaunija oficiāli pievienojās Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC NS-B). Tādējādi savienojums ar Rīgu un Tallinu ir kļuvis par daļu no Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru tīkla, paplašinot esošos kravu pārvadājumu maršrutus.

Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridors ir izveidots pirms gandrīz pieciem gadiem, un tas ir Eiropas projekts, kura mērķis ir uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu pievilcīgumu un efektivitāti, nodrošinot nepārtrauktu un augstas kvalitātes dzelzceļa pārvadājumu piedāvājumu koridora ietvaros.

Pēc vairāku mēnešu darba, RFC NS-B pārvaldības struktūra ir paplašinājusies, tās izpildvaldē iekļaujot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pārstāvjus, bet rīkotājvaldē iekļaujot VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma AS “Eesti Raudtee”, kā arī LDz meitas uzņēmuma AS “LatRailNet” pārstāvjus.

Līdz ar Latvijas un Igaunijas pievienošanos, koridora maršruts ir pagarināts no Kauņas uz Rīgu un Tallinu, kas kalpo kā galvenais maršruts, un no Kauņas uz Viļņu, no Daugavpils un no Krustpils uz Rīgu – kā apvedceļi. Visās šajās līnijās dzelzceļa platums ir 1520mm.

Šis savienojums starp standarta un platsliežu ceļiem, apvienojumā ar Latvijas un Igaunijas stratēģiski izdevīgo izvietojumu, veicinās labāku tranzīta maršrutu savienojumu starp Eiropas Savienību un Austrumiem un visu Āzijas reģionu, kā arī paplašinās multimodālo pārvadājumu iespējas no Baltijas jūras ostām uz Ziemeļjūras ostām.

Tādējādi RFC NS-B pieder pie koridoriem ar vislielāko izaugsmes potenciālu, nodrošinot lieljaudas pārvadājumu pakalpojumus. Jaudu uz šiem ceļiem var pieprasīt, arī izmantojot Corridor One-Stop-Shop jeb vienu kontaktpunktu visiem pieprasījumiem šajā koridorā.

Vairāk par Ziemeļjūras – Baltijas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru:

RFC NS-B tika izveidots 2015. gada 10. novembrī saskaņā ar Regulu (EU) 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem pārvadājumiem. Iekļaujot paplašinājumu, koridors šobrīd stiepjas cauri astoņām ES dalībvalstīm, sākoties Ziemeļjūras ostās Antverpenē, Roterdamā, Amsterdamā, Vilhelmshāfenē, Brēmerhāfenē un Hamburgā, izplešoties centrālajā Vācijā caur Āheni, Hanoveri, Magdeburgu un Berlīni līdz Varšavai un Polijas-Baltkrievijas robežai Terespolē. Viens atzars stiepjas no Magdeburgas līdz Prāgai cauri Falkenbergai un Drēzdenei. Falkenbergā sākas Dienvidu atzars Polijā, kas stiepjas līdz Vroclavai un Katovicei. Cits atzars stiepjas no Varšavas līdz Kauņai un tālāk uz Rīgu un Tallinu.

RFC NS-B ietilpst vairāk nekā 8000 km dzelzceļa līniju un tas savieno svarīgākās Ziemeļjūras ostas ar Centrālo Eiropu un Baltijas valstīm, nodrošinot dzelzceļa tiltu starp Austrumu un Rietumu Eiropu.

RFC NS-B infrastruktūrā ietilpst:

4480 km galvenās līnijas,
2524 km apvedceļu līnijas,
1008 km savienojumu līnijas,
950 km plānotās galvenās un apvedceļu līnijas,
201 termināļi,
12 jūras ostas: Antverpene, Roterdama, Amsterdama, Vilhelmshāfene, Brēmerhāfene, Hamburga, Rīga, Ventspils, Liepāja, Paldiski, Muuga and Sillamäe.

Foto: F64

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here