Lielu daļu ir šokējuši Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izteikumi, ka galvenais ļaunums Latvijas ekonomikai līdz šim bijis tranzītbizness. Tos kritiski vērtējuši gan vairāki politiķi, gan nozares eksperti.
Atbildot uz deputāta Nikolaja Kabanova (“Saskaņa”) repliku, Kariņš norādījis, ka tranzīts ir kaitīgs: “Kabanova kungs, jūs runājat par to, kas, manuprāt, mūsu valsti ir atturējis attīstībā kādus 10 – 15 gadus: šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta. Naudas tranzītbizness, ko jūs slavējat – finanšu sektoru, kā viņš kādu laiku strādāja: tur indivīdi kļuva ļoti turīgi, bet, ja jūs manījāt, tad, kad lielākā banka sāka pašlikvidēšanās procesu, iespaids uz iekšzemes kopproduktu bija vispār nemanāms. Tas tikai norāda uz to, cik šis bizness bija faktiski pilnībā atdalīts no mūsu tautsaimniecības. Un šī te tranzīta domāšana – pirkt, pārdot, vest, ka mēs kļūsim bagāti, – mēs tāpēc neesam bagāti. Es teikšu tieši pretēji jūsu apgalvojumam – šāda domāšana ir tas, kas mūs ilgstoši ir apturējusi. Tā pretpote ir šī viedā reindustrializācija, kas nozīme darba vietas un algas cilvēkiem, nevis algas pāris cilvēkiem, kas spēj tādā monopola stāvoklī pelnīt uz vienkārši tranzīta rēķina.”
To nesen intervijā komentējis arī Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), sakot, ka nav jūtama valdības rūpe par tranzīta nozari.
Pēc viņa teiktā, ja Kariņš būtu iepazinies ar informāciju, viņam nāktu apjausma par to, kāda ir tranzīta nozares pievienotā vērtība, kādas bija un kādas ir dominējošās kravas, un par vēl daudz ko, kas uz šo nozari attiecas: “Tad arī nerunātu par to, ka jāsāk industrializācijas politika tranzītā, jo tā jau notiek vismaz 20 gadus, turklāt ar ļoti veiksmīgiem rezultātiem. Pārorientēšanās uz citām kravām jau ir notikusi sen, un ir ļoti veiksmīgi piemēri Rīgā, Liepājā, Ventspilī. Ja cilvēki runā par šādām lietām, tad viņi nesaprot reālo situāciju un nozares nozīmi – tad viņi dzīvo stereotipos un vēl mēģina šos stereotipus ļoti šķībā veidā pārdot sabiedrībai.”
Līdzīgi izteicies arī ilggadējais Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, sakot, ka valdošā koalīcija ar atteikšanos no tranzītbiznesa piesedz ostu un dzelzceļa privatizāciju.
“Šīs valdības mērķis – maksimāli sagraut valsts dzelzceļu un ostas, padarīt to infrastruktūru mazvērtīgu, lai to lēti privatizētu. Tas skaidri ierakstīts valdības faktiskā vadītāja Bordāna 2019. gada janvāra darbības programmā. Pēc Bordāna un Kariņa domām, Latvijas liekākais mīnuss ir atrašanās pie Baltijas jūras, kur ir trīs lielās ostas, starptautisko ceļu krustpunkts. Bordāna-Kariņa valdības “sasniegumi” ir iespaidīgi,” intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Lembergs.
Viņš uzsver, ka tranzīts jebkurš, t.sk. kravu tranzīts, “ražo” iekšzemes kopproduktu, sociālo, iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma un citus nodokļus: “Katra tranzīta tonna ir Latvijas ienākums. Atkarībā no tranzīta kravas veida tiek nopelnīti 11-15 eiro par pārkrauto tonnu. Ja Latvija, kā to vēlas Bordāns ar Kariņu, atsakās no starptautiskās darba dalīšanas jeb tranzīta, tad tā ir muļķība kvadrātā. Tas nav iespējams. Atteikties no tranzīta – dzelzceļa, ostām, lidostām, autotransporta, pasažieru pārvadājumiem – ir muļķīgs, absurds pieņēmums. Tas ir neiespējami! Totālu pašizolāciju nav proponējis ne Staļins, ne Hitlers.”
Pēc viņa paustā, kaimiņi, un to mēs redzam pēc ostu darbības rezultātiem 2020. gadā no šādas Latvijas pašizolācijas politikas tikai iegūst.
Kā zināms, valdība aprīlī akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) virzīto lielo ostu pārvaldības reformu, kas mainīs Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, taču vismaz pašlaik paredz Liepājas ostas darbu ļaut turpināt bez izmaiņām. Ostu reforma pašlaik tiek vētīta Saeimā, taču jau tagad izskan, ka likums ir bezjēdzīgs un to vajadzēs mainīt.
Foto: F64