Lembergs: Pārņemot valsts pārvaldībā ostas, pie varas esošie ir nodemonstrējuši pilnīgu stulbumu

Kopš valsts pārvaldībā pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas un tajās vairs nedarbojas pašvaldību pārstāvji, ostās vērojams vērienīgs kravu apgrozījuma kritums – Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrauti 29,744 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29,7% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Vissliktākā situācija ir Ventspils ostā, kur kravu apgrozījums krities par 41,5%. Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka pie varas esošie nav padomājuši par sekām un ar steidzīgām izmaiņām likumā, nodemonstrējuši pilnīgu trulumu.

Kā zināms, pērn 17. decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju – “Ventas osta”, kas nodrošinās Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Uzņēmumu reģistrēja pērn 30. decembrī un plānots, ka tas pakāpeniski pārņems Ventspils brīvostas funkcijas. Tāpat, līdzīgi kā Ventspils brīvostu, arī Rīgas brīvostu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) ostu plānots pārveidot par valsts kapitālsabiedrību.

Lai arī valdības pārstāvji brīdināti, ka ostu darbībā nekas nemainīsies un kravu daudzums nepieaugs, bet tieši otrādi – samazināsies, pie varas esošie nav ieklausījušies un, kā norāda Ventspils mērs Lembergs, pat nav padomājuši par sekām.

“Mēs redzam [kravu apgrozījuma krituma] rezultātus. Ja būtu otrādi un būtu 40% kravu pieaugums, mēs jau tikai aplaudētu, jo tas nozīmētu, ka Ventspils pilsētas dome par 40% saņem vairāk ieņēmumus, cilvēki vairāk strādā un saņem lielākas algas, bet diemžēl tas tā nav,” norādīja Lembergs.

“Šī valdības totālā bezatbildība ir nodarījusi milzīgu morālu un materiālu kaitējumu Latvijas valstij un veselai virknei konkrētu saimniecisko subjektu un arī cilvēku. [..] Atklāti sakot, es domāju, ka viņi savā stulbumā, aprobežotībā un idiotismā, nepadomāja un nodemonstrēja pilnīgu trulumu. Jo ja viņi būtu, piemēram, man pajautājuši, kādas tam būs sekas, es būtu viņiem to visu uzrakstījis,” uzsvēra Lembergs.

Valdības rīcības pamanāmākās sekas esot situācija ar VAS “Latvijas dzelzceļš”, kur atlaisti jau vairāk nekā 500 darbinieki un valdība šogad lēmusi piešķirt atbalstu teju 60 miljonu eiro apmērā.

Tāpat arī Ventspils brīvostas pārvaldei valdība bijusi spiesta piešķirt 15 miljonus eiro, lai to glābtu no bankrota. Lembergs pauda, ka ir maz ticams, ka Ventspils brīvostas ekonomiskā situācija, ņemot vērā sankciju ietekmi un kravu apgrozījuma kritumu 40% apmērā, uzlabosies.

“Man nav ne mazāko šaubu, ka valsts Ventspils brīvostas valde, kurā ir tikai četru ministriju pārstāvji, saimnieko ārkārtīgi slikti un to pierāda saimnieciskās darbības rezultāti, kā arī tas, ka komercbankas nedod kredītus un ka Ventspils pilsētas domei jāķīlā savi īpašumi, lai varētu Ventspils brīvostu glābt no bankrota,” norādīja politiķis.

Foto: Valsts kanceleja

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here