Kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās rāda, ka Latvijas valdības izlūgtās ASV sankcijas savu lomu jau ir nospēlējušas, žurnālistus informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
“Diemžēl man ziņas par “Ventas ostu” nav. Es zinu tikai to, ka tā saņem daļu no Ventspils brīvostas ienākumiem, bet, ar ko viņi nodarbojas – tā ir slepena informācija jeb, pareizāk sakot, viņi nenodarbojas ne ar ko, bet viņu ienākumi ir aptuveni 1 miljons eiro gadā,” runājot par kravu kritumu ostās, sacīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, kopš Ventspilī darbojas Ventspils brīvostas pārvalde un “Ventas osta” un Ventspils brīvostu vada Ģirts Valdis Kristovskis, kravu apgrozība ostā samazinājusies dramatiski. Savukārt ostu nodevu veidā saņemts mazāk – par aptuveni 8 miljoniem eiro, un arī Ventspils pašvaldībai ir būtisks robs pašvaldības budžetā. “Tas samazinājuma procents ir 42%,” piebilda politiķis.
“Tas samazinājums ir saistībā ar to, ka Latvijas valdība lūdza, lai ASV valdība pret Latvijas valsti ievieš sankcijas. Šo sankciju rezultātā kravu apgrozījums samazinājās par 7 miljoniem tonnu,” norādīja Lembergs.
“Tas ir unikāls gadījums visā NATO vēsturē, ka viena NATO dalībvalsts pielieto sankcijas pret citas NATO dalībvalsts ostu. [..] Lai arī sankcijas it kā atcēla, tās jau savu lomu ir nospēlējušas,” uzsvēra Lembergs.
Satiksmes ministrijas dati liecina, ka Latvijas ostās šogad deviņos mēnešos pārkrauti 33,197 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29,7% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.
Rīgas osta pārkrāvusi 17,598 miljonus tonnu, kas ir par 26,4% mazāk, nekā attiecīgajā periodā pērn. Ventspils ostā kravu apgrozījums šogad deviņos mēnešos veidoja 9,639 miljonus tonnu, kas ir par 41,9% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 4,686 miljoniem tonnu, kas ir par 11,8% mazāk, nekā gadu iepriekš.
Foto: F64