Liepāja ostu reformā sev prasa īpašu pieeju; Satiksmes ministrija nepiekrīt

Tikko kā ASV ieviesa sankcijas pret Aivaru Lembergu un Ventspili, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar partijas biedriem solīja strauju ostu pārņemšanu un saņēma koalīcijas partneru svētību, tomēr ir pagājuši deviņi mēneši un reformas buksē Liepājas skaļo protestu dēļ, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Arī pirms divām nedēļām aiz slēgtām durvīm Satiksmes ministrijā notikušā sanāksmē Liepājas skaļi protestēja. Liepājai divas trešdaļas no pilsētas ir Speciālā ekonomiskā zona jeb SEZ, kur ietilpst arī osta. To pilsēta kopā ar uzņēmējiem attīstījuši. Ieguldīta nauda, padziļināts kanāls, celti termināļi. Ieviesti OECD standarti, kuru neesamību pārmetot ministrija. Turklāt bankas ostu gatavas kreditēt pat neprAsot ķīlu – pietiekot ar Liepājas ostas labo reputāciju. Tāpēc plāns Liepājai piemērot tos pašus grozījumus kā Ventpilij un Rīgai neesot godīgs. ”

Liepājas mērs Jānis Vilnītis (Latvijas reģionu apvienība) norāda: “Tas modelis, ko piedāvā pilsētas pašvaldībai vairs nav vieta pārvaldībā, ka pilsētai tiek atņemta šī 65% teritoriju, ar nosacījumu, ka jūs jau varat ieguldīt kā kapitāla daļas. Un trešā lieta, kas, manuprāt, nav godīga – ka Liepājas SEZ 23 gados uzkrātais pamatkapitāls tiek viss valsts pusē, bet netiek dalīts nekādā proporcijā. Es varētu pateikt, ka pašvaldībai vairāk pienāktos. Nu tā ir kā minimums negodīga rīcība.”

Satiksmes ministra pirmais ostu reformu plāns paredzēja iepēju Liepājas ostas pārņemšanai piemērot kādus izņēmumus. Kā “Nekā personīga” apliecina satiksmes ministrs Tālis Linkaits – jaunajā redakcijā, kas, iespējams, būšot gatava septembra beigās, tā vairs nav. Visām trim ostām būs vienoti noteikumi. Ja līdz tam Liepājas pārņemšanai iebilda “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un KPV.LV, šāds plāns, pēc vairāku koalīcijas politiķu teiktā, valdībā var radīt pamatīgu saspīlējumu. Pret Liepājas pārņemšanu iebiltis arī premjers Krišjānis Kariņš.

“Iesākot sarunas par ostas pārvaldības maiņu, mums bija gan politiskās diskusijas, mums bija atsevišķa attīstības komisija no politisko partiju pārstāvjiem, kuri ieteica, ka satiksmes ministram ir jāveic pārrunas ar Liepājas dažādiem ietekmīgiem cilvēkiem un politiķiem, mēģinot atrast kompromisu. Man bija tikšanās gan ar Uldi Pīlēnu. Trīs stundas saruna. Gan ar Uldi Sesku. Attiecīgi gara gara saruna ar Vilnīša kungu,” norāda Linkaits.

“Ja mums saka, ka mums tagad kaut ko maina un trūkst stipro un vājo pušu izvērtējums un kā vienīgais arguments skan, kad tas jādara ātri, nu mēs nevaram piekrist tam. Mēs uzskatām, ka laiks ir mūsu sabiedrotais. Visiem, tai skaitā valdībai,” komentē Liepājas mērs.

Tikmēr satiksmes ministrs pauž, ka līnija, kurai puses šajās sarunās nevarēja “pārkāpt” bija par to, ka pašvaldības amatpersonām ir vēlme kontrolēt brīvostas darbu, un satraukums bija par to, ka ja tiks veidotas valdes un padomes un konkursā tiks atlasīti profesionāli vadītāji. Tad neviens no pašvaldības amatpersonām nevarēs būt šajās valdēs un padomēs. Tādēļ sarunas ne pie kā nenoveda.

Ostu uzņēmēji iebilst vēl kādām būtiskām izmaiņām. Likumu grozījumi ļaus valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām ostās sniegt dažādus pakalpojumus, ko līdz šim piedāvā privātuzņēmēji. Satiksmes ministrija to pamato ar Eiropas regulu, kas šādu darbību pieļauj. Konkurences padome iebilst – ministrija regulu ir iztulkojusi nepareizi un plānotās reformas kropļos konkurenci.

Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Špicka uzsver, ka “Ostu regula mūsuprāt tiek iztulkota greizi. Tieši ostu regula domāta, lai ierobežotu ostu pārvalžu rīcību un paplašinātu tieši pakalpojumu sniedzēju brīvību nodrošināt un arī konkurence veicinātu.”

Rīgas brīvostai jau ir pieredze ar vēlmi pelnīt apejot konkurences sargu iebildes. Bijušā pārvaldnieka Leonīda Loginova laikā pieļautie konkurences pārkāpumi brīvostai izmaksājuši vairākus miljonus.

Savulaik ostā igauņu kompānija “PKL Flote” piedāvāja velkoņu pakalpojumus. Brīvostas vadība izdomāja daudzmiljonu biznesu pārņemt, konkurentus brutāli izstumjot. Igaunijas biznesmeņi raidījumam “Nekā personīga” apgalvoja, ka viņiem piedāvāti pat koruptīvi darījumi, lai turpinātu darbu Rīgas ostā.

“PKL Flote” padomes priekšsēdētājs Reins Tontsons 2011.gadā atzina, ka pāris reizes uzņēmumam piedāvāja korutīvus darījumus, taču kompānija tiem nepiekrita.

“Par to pat igauņi saka, ka nevienā Eiropas ostā nav tāda kārtība, kā mūsu brīvostā. Es varu piekrist, ka mums arī ļoti grūti ir komunicēt ar brīvostu,” pauž bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.

Bijušais Rigas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs uzsver: “Un ja te kaut kādiem igauņiem prātā ienāk pēkšņi ideja pārdot savus kuģus uz Austrāliju? Un kas notiek otrā dienā Rīgas ostā? Stop. “Vsjo”. Ostu taisām ciet. Kur tad būs tie igauņi?”

Lai Konkurences padomes un Valsts kontroles iebildes apietu, Rīgas brīvosta nodibināja meitaskompāniju, kur valdē darbojās pats Loginovs. Vēlāk arī viņa znots. Tai nodeva velkoņus un tirgus kropļošana turpinājās. Pirms sešiem gadiem Loginova brīvostas meitas firmā par ģenerāldirektori sāka strādāt tā brīža Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja tagad Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāta Jura Juraša sieva Alla.

Tas nepalīdzēja. Augstākā tiesa ostai par negodīgu konkurenci igauņu uzņēmumam lika atmaksāt 1,3 miljonus eiro. Konkurences padome slēdza izlīgumu ar Brīvostas pārvaldi. – sods valsts budžetam 622 363 eiro un 40 centi, kā arī apņemšanās turpmāk ar velkoņu pakalpojumiem nenodarbosies. Aizliegums ir beztermiņa.

Bet Satiksmes ministrijas iecerētie grozījumi varētu pavērt iespēju Rīgas ostai to atkal darīt. Šobrīd “Rīgas brīvostas floti” vada Ulda Auguļa laika satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš no komentāriem kameras priekšā atteicās. Bet apstiprina – ja jaunais regulējums stāsies spēkā, tad viņa uzņēmums varētu velkoņu pakalpojumus piedāvāt arī Ventspils un Liepājas ostās.

“Rīgas brīvostas pārvalde ir ierobežota sniegt šobrīd šospalpojumus, jo tā uzņēmās saistības pārtraukt šo pakalpojumu sniegšanu, attiecīgi nodeva velkoņus privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tāda baža [ka ar šo projektu tas varētu tikt atcelts iepriekšējā situācijā] ir loģiska, jo nav tādu argumentu, kādēļ šāds pakalpojums, ko šobrīd nodrošina privātā pakalpojuma sniedzējs, tiek ielikts likumā, ka to sniedz ostu pārvaldes,” norāda Špicka.

Līdz ar varas maiņu Rīgas domē pamazām no amatiem atvadās agrākās domes iecelti dažādu struktūru vadītāji. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš amatā apstiprināts 2017. gada vasarā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) satiksmes ministra Ulda Auguļa saskaņojumu. Darba līgumu parakstīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks no “Gods kalpot Rīgai”. Kopš Rīgas domes atlaišanas brīvostas valdi vada Viesturs Zeps no “Attīstībai/PAR”.

Pēdējo nedēļu laikā tranzītnozares uzņēmēju vidē runā, ka Zeltiņam valde darbu varētu uzteikt. Zeltiņš apgalvo – visu, ko solījis, esot triju gadu laikā izdarījis. Arī akmeņogļu pārkraušana pārcelta ārpus galvaspilsētas centra. Zeps tieši nesaka vai valde pārvaldnieku gatavojas atlaist. Bet esot vairāki iekavēti darbi – pietrūkstot aktīvāka jaunu kravu piesaiste, bremzējas ostas darbu digitalizācija. Brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauts par 26% mazāk kravu nekā pirms gada.

“Šobrīd ir kaut kādā veidā pusgads pagājis, kopš nosacīti jaunā valde strādā. Un katrs process katrreiz tiek pārskatīts. Un šobrīd mēs ļoti intensīvi esam uzdevuši strādāt ar jaunu kravu piesaisti, ar jaunu investīciju projektu piesaisti. Protams, saprotam, ka ir vīruss, kas ir ietekmējis gan fizisko kustību un tā tālāk, bet tūlīt, tūlīt mēs labprāt dzirdētu valdē, kas tad ir izdarīts,” sacīja Zeps.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks, komentējot to, vai viņš ir drošs, ka tuvākie mēneši viņam nav pēdējie šajā amatā, tostarp saistībā ar Rīgas domes maiņu, atzina, ka viss ir iespējams. Viņš atgādināja, ka patlanam valdes sastāvā ir četri valdes locekļi. Trīs valdes locekļi paceļ roku, un viņš var tikt atbrīvots no amata. Tagad tas ir pilnīgi un absolūti iespējams jebkurā brīdī.

Tikmēr Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, komentējot, vai Rīgas brīvostas pārvaldniekam nāksies atstāt amatu, sacīja, ka par to vēl Rīgas brīvostas valde lems, skatīsies.

Kā saka Rīgas brīvsotas valdes priekšsēdētājs – pārvaldnieka Zeltiņa palikšana amatā atkarīga arī no viņa spējas piesaistīt jaunas kravas galvaspilsētas ostai. Notikumi Latvijas kaimiņvalstīs gan rada pamatotas bažas, ka tuvākajā laikā Latvijas ostām jārēķinās ar vēl lielāku kravu kritumu.

Lietuvas autopārvadātāji ceļ trauksmi, ka šajās dienās Baltkrievija iespējams gatavojas apturēt arī kravu tranzītu pa autoceļiem. To apstiprinājis arī Lietuvas komercdarbības atašejs Baltkrievijā. Tas varētu būt viens no pretsoļiem Baltijas valstu ieviestajām sankcijām pret 30 Lukašenko režīma cilvēkiem ieskaitot pašu prezidentu. Kā paudis satiksmes ministrs – ņemot vērā notiekošo Krievijā un Baltkrievijā, ar vēl lielāku samazinājumu jārēķinās arī Latvijas dzelzeļam.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here