Valdība jau ceturtdien, 1. aprīlī, plāno apstiprināt lielo ostu pārvaldības reformu. Koalīcijas partijas vienojušās, ka izmaiņas skars Rīgas un Ventspils ostas, taču Liepājas osta pagaidām turpinās strādāt tāpat kā līdz šim. Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldības modeļa maiņa iecerēta neskatoties uz to, ka pret to iebilst uzņēmēji, nav skaidri saprotami ostu reformas ieguvumi, kā arī nav uzklausītas visas iesaistītās puses.
Jāatzīst, ka komunikācija par ostu reformu tik tiešām nav vedusies – uzņēmēji nav informēti nedz par ekonomisko pamatojumu, nedz par to – ar ko jaunā ostu reforma būs labāka par iepriekšējo? It īpaši, ja esošā ostu reforma aizgūta no Eiropas lielākās ostas – Roterdamas. Un šeit gan jāpiemin satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) nekompetence, iepriekš par “ostas arhitektu” nodēvējot Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Lembergs gan pats ne reizi vien norādījis, ka esošais modelis, kāds ir Latvijā un darbojas jau divdesmit piecus gadus, ir ļoti tuvu Roterdamas variantam. “Domāju, ka uz Linkaitu tiek izdarīts spēcīgs politiskais spiediens, lai nomainītu dažādu valsts kapitālsabiedrību vadību, kas nav vēlama Bordānam, tur ieliekot savus cilvēkus. Visi neargumentētie uzbrukumi gan kapitālsabiedrību vadībai, gan ostu pārvaldēm – tas ir politiskā spiediena rezultāts,” savulaik izteicies politiķis.
Tāpat, līdzīgi kā Lembergs, tā arī citi uzņēmēji norāda, ka nav pamatojums, kāpēc ostas no iestādēm būtu jāpārveido par kapitālsabiedrībām. Pats Linkaits min, ka ostu pārvaldības reformas mērķis ir stiprināt kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju, kā arī mazināt politisko ietekmi, kāda tā bija 90. gados.
Bet vai nav acīmredzams, ka situācija ostās strauji pasliktinājās tieši pēc valdības lēmuma Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldes aizstāt ar jaunām valsts kapitālsabiedrībām? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā Latvijas ostās bijis zemākais kravu apgrozījums kopš 1995. gada. No ostām nosūtīja un ostās saņēma 44,9 milj. tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā. Arī investori, neizpratnē par gaidāmo, izvēlas ieguldīt ostās mazāk finansiālos līdzekļus.
Vai tā nav valdības tuvredzīga rīcība un neliecina, ka ostu reforma tik tiešām tiek veikta “par godu” Ventspils mēram Lembergam? Jo nevar taču būt tā, ka ostu pārstāvji iebilst, uzņēmēji iebilst, bet valdībai uz to nospļauties un tā par visām varītēm cenšas ostas pārveidot par publiskām akciju sabiedrībām, kuras uzdevums loģiski būtu naudas pelnīšana, bet tas nekādā veidā nepalielinātu Latvijas ostu konkurētspēju.
Vai tā nav klaja atbildīgā ministra un visas valdības nekompetence?
Foto: F64