Linkaits: Lai nodrošinātu drošu ceļu satiksmi svarīga ir sadarbība starptautiskā līmenī

Šodien, 2. decembrī, satiksmes ministrs Tālis Linkaits piedalās Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajā starptautiskajā konferencē “Nulles vīzija ilgtspējīgai satiksmes drošībai Baltijas jūras reģionā 2020”, kuras dalībnieki dalās pieredzē un diskutē par efektīviem risinājumiem satiksmes drošības uzlabošanai.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Tālis Linkaits uzsvēra, ka pašlaik izaicinājumi transporta politikas attīstībai un transporta sistēmas pārveidei ir lielāki nekā jebkad agrāk. Lielākie no tiem ir ne tikai straujais urbanizācijas temps un nepietiekamās drošības prasības transportlīdzekļiem un infrastruktūrai, bet arī jauni ceļu satiksmes dalībnieku paradumi. Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis riteņbraucēju, motociklistu u.c. individuālo braukšanas rīku, tai skaitā elektrisko skrejriteņu, skaits, kas ir jāņem vērā transporta politikas veidošanā.

Ministrs atzīmēja, ka kopumā statistika liecina par pozitīvu tendenci Latvijā – ceļu satiksmes negadījumu skaits ar bojāgājušajiem un smagi ievainotajiem samazinās. Vienlaikus kā ievērojamus ceļu satiksmes negadījumu riskus Linkaits uzskaitīja nepietiekami drošu gājēju celiņu un velosipēdu infrastruktūras pieejamību, atbildīgu braukšanas ātruma izvēli un nepieciešamo uzmanību no autovadītāju puses.

Linkaits uzsvēra, ka Latvijas nacionālā ceļu satiksmes drošības plāna mērķis ir samazināt ceļu negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu. Lai to sasniegtu, ir identificēti četri galvenie virzieni: preventīvie pasākumi drošības uzlabošanai, ceļu satiksmes dalībnieku izglītošana, drošu satiksmes risinājumu ieviešana, kā arī ceļu satiksmes negadījumu izvērtēšana un to seku novēršana.

Katru gadu tiek ieguldīti arvien vairāk līdzekļu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem Latvijā. Pēdējos gados valsts finansējums ir piešķirts bīstamu krustojumu drošības uzlabošanai un mazāk aizsargātu satiksmes dalībnieku vispārējai drošībai. Šogad ir īstenoti vairāki projekti, kas ievērojami uzlabo satiksmes drošību, tostarp gājēju pāreju apgaismojuma ierīkošana, kā arī ceļu drošības barjeru un ribjoslu uzstādīšana vairāku simtu kilometru garumā.

Nobeigumā Linkaits uzsvēra, ka, lai sasniegtu kopīgo mērķi – drošu ceļu satiksmi bez negadījumiem ar bojāgājušajiem un smagi ievainotajiem, svarīga ir sadarbība starptautiskā līmenī. Latvija piedalīsies Eiropas Savienības būtisko ceļu satiksmes drošības veiktspējas indikatoru projektā un veiks konkrētus mērījumus, lai tuvotos mērķim – par 50% samazināt ceļu negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto sakaitu līdz 2030. gadam. Saskaņā ar Linkaita teikto, tas būs jauns un svarīgs instruments, lai identificētu visus riskus saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem un izstrādātu valsts politiku, kas balstās uz konkrētajiem mērījumiem.

Foto: Valsts kanceleja

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here