Uzsākti sagatavošanās darbi, lai Rīgas apvedceļu pārveidotu par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā. To paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam.
“Ilgtermiņa autoceļu attīstības stratēģija ir apstiprināta Autoceļu padomē, esam izstrādājuši rīcības plānu un ir zināmas izmaksas. Veicam pirmos soļus, lai šo plānu īstenotu. Pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve par mūsdienīgu autoceļu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Stratēģiska plānošana un savlaicīga izpēte ir nozīmīga, lai nodrošinātu papildu finansējuma avotu piesaisti autoceļu izbūvei.”
Rīgas apvedceļa pārveidošanai par ātrgaitas automaģistrāli paredzēts uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras trīs posmiem – uz autoceļa A5 no Salaspils līdz Babītei, uz autoceļa A4 no Baltezera līdz Saulkalnei, kā arī iespējamai jauna Via Baltica autoceļa posma būvniecībai maršruta E67 posmā Vangaži – Skulte.
Lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu minētajiem autoceļu posmiem ir pieņemts Vides pārraudzības valsts birojā pēc VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ierosinājuma. Lai uzsāktu ietekmes uz vidi novērtējumu, nākamo divu mēnešu laikā LVC veiks iepirkumus par ietekmes uz vidi novērtējuma pakalpojuma veikšanu.
Rīgas apvedceļa izpētes projekta ietvaros plānots precizēt trases novietojumu, ceļu mezglu konfigurāciju, paralēlo ceļu izvietojumu. Autoceļu A4 (Baltezers – Saulkalne) un A5 (Salaspils – Babīte), kas kopā veido Rīgas apvedceļu, posmiem plānoti divlīmeņu ceļumezgli ar visiem nozīmīgākajiem autoceļiem.
Savukārt maršruta E67 posma izpētē plānots izvērtēt jauna autoceļa izbūvi gar Rail Baltica dzelzceļa līniju, sākot no autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) netālu no Vangažiem līdz aptuveni Skultei, pieslēdzoties autoceļam A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži), tādējādi Via Baltica tranzītu plūsmu nevirzot cauri Baltezeram un Ādažiem.
Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana ceļu posmu pārbūvei un tālāka būvprojekta izstrāde ilgst aptuveni 2 gadus. Zemju atsavināšanai nepieciešams 2-3 gadu laiks, kas tiek uzsākta, ja būvniecības iecere ir apstiprināta.
Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģijā 2020. – 2040. gadam paredzēts vismaz 1000 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.