Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvji nesen pirmajam lasījumam nodeva likuma “Par ostām” grozījumu projektu, kas paredz reformēt ostu pārvaldību, Rīgas un Ventspils ostas pārveidojot par kapitālsabiedrībām. Lai arī uzņēmēji pauž bažas par ostu reformu, valdība no tās nav gatava atteikties.
Grozījumi paredz noteikt, ka katrai lielajai ostai būs sava kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas piederēs valstij. Tāpat akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu.
Likumprojektā piedāvāts, ka deviņu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās valstij un pašvaldībai būs jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta” Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.
Dati gan ostām aizvien nav glaimojoši – Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā.
Tas rada satraukumu par to, ka ostu reforma situāciju varētu pasliktināt. Uz to norādījuši gan ostu komersanti, gan atsevišķi eksperti un politiķi, tostarp Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš publiski paudis, ka “valdošā koalīcija ar atteikšanos no tranzītbiznesa piesedz ostu un dzelzceļa privatizāciju.”
“Taisnība ir tāda, ka Kariņa valdība apzināti mērķtiecīgi un rezultatīvi strādā, lai sagrautu Latvijas transporta, tai skaitā Latvijas valsts dzelzceļa un valsts ostu sektoru,” iepriekš izteicās Lembergs.
“Visa šī totāli aprobežotā runāšana piesedz ostu infrastruktūras privatizāciju, maksimāli samazinot ostu, dzelzceļa aktīvu tirgus vērtību. Tā ir korupcija. Tiltu /starp Austrumiem un Rietumiem/, kuru Latvija sekmīgi nojauc, jau ir uzbūvējuši kaimiņi. Latvijas pašizolācija notiek uz tautas nabadzības rēķina,” pārliecināts politiķis.
Vislielākās iebildes uzņēmējiem bijušas saistībā ar to, ka pašvaldībām vairs nebūs nekāda teikšana par ostu attīstību. Tam gan likumā iecerēts ietvert jaunu pantu, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, kurā būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostu attīstību.
Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi “Likumā par ostām” trīs lasījumos vēl jāpieņem Saeimai, kas nozīmē, ka vēl iespējamas kādas izmaiņas.
Foto: F64