Pakāpeniski palielinās starptautisko kravu un pasažieru komercpārvadājumu apjoms

2021. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 5414 licencēti kravu un pasažieru komercpārvadājumu uzņēmumi, un tas ir par 0,4% vairāk nekā 2020. gadā un par 4,4% vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu. Palielinājies ir arī pārvadātājiem izsniegto digitālo tahogrāfu karšu, pašpārvadājumu sertifikātu un starptautisko atļauju skaits. Tāpat pērn arvien vairāk tika izsniegti transportlīdzekļa vadītāja atestāti, ko izsniedz autovadītājiem no trešajām valstīm un kas norāda uz to, ka Latvijā kravu autopārvadājumu tirgū trūkst profesionālu autovadītāju. 2022. gadā korekcijas kravu pārvadājumu nozarē nesīs Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, no kuriem atsevišķi punkti stāsies spēkā jau šā gada februārī. Ir atsākušies arī starptautiskie regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem – pērn atjaunoti aptuveni 30% no apstiprinātajiem maršrutiem.

2022. gada laikā licencēto starptautisko kravas autopārvadātāju skaits ir palielinājies: pagājušā gada nogalē to skaits bija 4769, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu, un par 7% vairāk nekā 2019. gadā. Savukārt iekšzemes kravu pārvadātāju skaits ir sarucis: pagājušā gada beigās bija licencēts 221 pārvadātājs, kas ir par attiecīgi 18% un 19% mazāk, salīdzinot ar 2020. un 2019. gadu.

Licencēto kravas transportlīdzekļu skaits, ar ko tiek veikti starptautiskie autopārvadājumi, pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, gandrīz nav mainījies: 2021. gadā bija licencēti 159 18 transportlīdzekļi, kas ir par 10 vienībām mazāk nekā 2020. gadā un par 2% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu. Savukārt licencēto kravas transportlīdzekļu skaits, ar ko tiek veikti iekšzemes pārvadājumi, 2021. gada nogalē bija 5458, kas ir par attiecīgi 2% un 0,3% vairāk nekā 2020. un 2019. gadā.

2021. gadā Latvijas pārvadātājiem kopumā tika izsniegtas 78 147 vienreizējās starptautiskās atļaujas, kas ir par 1% vairāk nekā 2020. gadā. Tāpat kā citus gadus, arī pērn vislielākais pieprasījums bijis pēc atļaujām pārvadājumu veikšanai uz Krieviju; Latvijas pārvadātājiem tika iesniegtas 53 997 šādas atļaujas. Tāpat liels pieprasījums bijis pēc atļaujām pārvadājumu veikšanai uz Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu. Latvijas kravu autopārvadātājiem pērn populārs galamērķis bija arī Vācija, Francija, Skandināvijas un Baltijas valstis.

Pagājušajā gadā kopumā tika izsniegtas 7067 digitālā tahogrāfa kartes, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu. Tāpat ir palielinājies izsniegto pašpārvadājuma sertifikātu skaits – 2021. gadā tika izsniegti 4232 sertifikāti, un tas ir par 7% vairāk nekā 2020. gadā.

Pēdējo gadu laikā palielinās darbībā esošo transportlīdzekļa vadītāja atestātu skaits, kas tiek izsniegti vadītājiem, kuri nav nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts piederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji. 2021. gada nogalē spēkā bija 6734 vadītāja atestāti, 2020. gadā – 5883, bet 2019. gadā – 4227. Tas norāda uz profesionālu autovadītāju trūkumu Latvijas kravu pārvadājumu darba tirgū, ko izraisa autovadītāju došanās uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai darbinieku vidējā vecuma palielināšanās.

“Kopumā 2021. gadā kravu apgrozījums ir palielinājies, salīdzinot ar 2020. gadu, un tas nozīmē, ka, līdzīgi kā citās nozarēs, arī starptautisko pārvadājumu uzņēmumi ir pielāgojušies ierobežojumiem, kas noteikti, lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību. Tomēr pārvadātājus sagaida jauni izaicinājumi, kas saistīti ar Mobilitātes pakotnes I stāšanos spēkā. Piemēram, šī gada februārī stāsies spēkā prasība reizi astoņās nedēļās atgriezt transportlīdzekli uzņēmuma reģistrācijas valstī, tiks ieviesta transportlīdzekļa vadītāju nosūtīšanas sistēma, noteiktas izmaiņas kabotāžas pārvadājumos. Tas palielinās administratīvo slogu kā uzņēmējiem, tā arī kompetentajām institūcijām. Tāpat papildu nobrauktais kilometru skaits veidos kaitējumu apkārtējai videi. Pērn Eiropas Komisija publicēja pētījumu par jauno noteikumu ietekmi, kurā teikts, ka izmešu daudzums gadā varētu pieaugt pat par 3,3 miljoniem tonnu, ko var salīdzināt ar gada kopēju transporta izmešu apjomu Igaunijā,” norāda Autotransporta direkcijas priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežojošajiem pasākumiem starptautisko regulāro pasažieru pārvadājumi ar autobusiem 2021. gada pirmajā pusē tika veikti ierobežotā apjomā, savukārt gada otrajā pusē Latvijā reģistrētie pārvadātāji sadarbībā ar ārvalstu partneriem kopumā veica par 19% reisu vairāk nekā 2020. gada otrajā pusē, atjaunojot pārvadājumus aptuveni 30% apmērā. Tika nodrošināti pasažieru pārvadājumi ar autobusiem uz Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Vāciju, Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu.

Jaunākie raksti

Saeima konceptuāli atbalsta ieceri pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai

Saeima konceptuāli atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus, kas paredz pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai. Saeimas Tautsaimniecības,...

Vitenbergs: Iespējams AS “Latvijas dzelzceļš” tiks restrukturizēts

Iespējams, valstij piederošais koncerns AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) tiks restrukturizēts, arī apvienojot tā meitas uzņēmumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs...

Latvijas ostas pielāgojas jaunajai ģeopolitiskajai situācijai un kāpina apgrozījumu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem, 2022. gadā par 15,2 % pieaudzis kravu pagrozījums Latvijas ostās salīdzinājumā ar 2021. gadu. Kopējais...

Lembergs: Ostu reforma rāda, ka Kariņa valdība nicina Latviju

Ar ostu reformu Kariņa valdība vēlējās atgriezt PSRS laikus Latvijā, sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs. Lembergs atgādināja,...

Vitenbergs: Es nevaru apgalvot, ka 100% uzticos “airBaltic” vadībai

Es nevaru apgalvot, ka 100% uzticos “airBaltic” vadībai, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs. “Martins Gauss un visa...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here