Jau drīzumā, 5. jūnijā, Latvijā norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas – arī šoreiz liela uzmanība pievērsta Ventspilij, kur viens no būtiskākajiem jautājumiem priekšvēlēšanu debatēs – Ventspils brīvosta un tās nākotne.
Kā zināms, valdība aprīlī akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) virzīto lielo ostu pārvaldības reformu, kas mainīs Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, taču vismaz pašlaik paredz Liepājas ostas darbu ļaut turpināt bez izmaiņām. Ostu reforma pašlaik tiek vētīta Saeimā.
Kamēr vairāki uzņēmēji Ventspilī pauž bažas par ostu reformu un tās patiesajiem mērķiem, arī pašvaldību priekšvēlēšanu debatēs liela uzmanība tieši brīvostai un tās nākotnei.
Bruno Jurševics (JKP) jauno ostu likumu, kas nosaka, ka Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām,vērtēja pozitīvi. Pretējās domās bija Nacionālās apvienības pārstāvis Māris Ganuss, kas pauda, ka “šis likums ir nejēdzīgs un praktiski visi tie varianti, kas minēti, ne pie kā laba nenoved.”
Aleksejs Medvedevs no “Saskaņas” pauda, ka jāizdara viss, lai ostas netiktu privatizētas: “Tad par nekādu attīstību nebūs runas. [..] Ir zināms risks, ka situācija ar kravu piesaisti pasliktināsies.”
Turpretī “Latvijai un Ventspilij” pārstāvis Jānis Vītoliņš uzsvēra, ka, lai arī nevienā brīdī nav pārtrūkusi sadarbība starp Ventspils pilsētas domi un Ventspils brīvostu, dome kopš 2019. decembra vidus nav pieņēmusi nevienu lēmumu: “Tas, ka kravu apgrozījums tik dramatiski krities un ir sasniedzis zemāko līmeni 52 gadu laikā, ir valdības pārvaldīšanas sekas.”
Vītoliņš neslēpa, ka dome ir piedāvājusi savu kompromisu valdībai, proti, brīvostu sadalīt divās zonās – vienā pārkraut kravas un otrā attīstīt rūpniecību. Neraugoties uz šiem priekšlikumiem, pēc viņa teiktā, šobrīd Saeimā nonācis ostu likumprojekts, kuru neviens neatbalsta.
Tiem kandidātiem, kas pauda, ka problēmas sākās vēl pirms Ventspils ostas pārvaldību pārņēma valdība, Vītoliņš uzsvēra, ka līdz 2019. gada decembrim bija stabils kravu apgrozījums.
Jāatzīmē, ka arī Ventspils mērs Aivars Lembergs ne reizi vien norādījis, ka pie esošā situācijas tranzīta nozarē ir atbildīga Krišjāņa Kariņa (JV) un Jāņa Bordāna (JKP) valdība. Pēc viņa sacītā, šīs valdības centienos iznīcināt tranzīta biznesu saredzams mērķis par lētu naudu privatizēt Latvijas ostas un dzelzceļu.
Lembergs arī norādīja uz to, ka šīs valdības mērķis – maksimāli sagraut valsts dzelzceļu un ostas, padarīt to infrastruktūru mazvērtīgu, lai to lēti privatizētu, ir skaidri ierakstīts valdības faktiskā vadītāja Bordāna 2019. gada janvāra darbības programmā: “Pēc Bordāna un Kariņa domām, Latvijas liekākais mīnuss ir atrašanās pie Baltijas jūras, kur ir trīs lielās ostas, starptautisko ceļu krustpunkts. Bordāna-Kariņa valdības “sasniegumi” ir iespaidīgi.”
Kā ilggadējais Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Lembergs intervijā “Neatkarīgajai” mudināja atcerēties, ka katra tranzīta tonna ir Latvijas ienākums: “Atkarībā no tranzīta kravas veida tiek nopelnīti 11-15 eiro par pārkrauto tonnu. Ja Latvija, kā to vēlas Bordāns ar Kariņu, atsakās no starptautiskās darba dalīšanas jeb tranzīta, tad tā ir muļķība kvadrātā. Tas nav iespējams. Atteikties no tranzīta – dzelzceļa, ostām, lidostām, autotransporta, pasažieru pārvadājumiem – ir muļķīgs, absurds pieņēmums. Tas ir neiespējami! Totālu pašizolāciju nav proponējis ne Staļins, ne Hitlers.”
Vienlaikus visas Ventspilī kandidējošās partijas piekrita, ka sadarbībai starp Ventspils pilsētas domi un brīvostu jābūt ciešākai.
Foto: F64