Rail Baltica 2020. gadā – lāpstas zemē visās Baltijas valstīs

Rail Baltica ir īsts pārrobežu projekts, tādēļ tā panākumi ir atkarīgi no spējas attīstīt projektu kopīgi un vienotā tempā visās trīs Baltijas valstīs. Tieši projekta pārrobežu daba nodrošina iespēju piesaistīt būtiskus Eiropas savienošanas instrumenta līdzekļus pat 85% apmērā.

2020. gads iezīmēja Rail Baltica būvniecības darbu sākumu visās trīs Baltijas valstīs. 2020. gada 17. novembrī, uzsākot būvdarbus vienā no divām Rail Baltica starptautiskajām stacijām Latvijas teritorijā – Rīgas Centrālajā stacijā –, Latvija pievienojās abām pārējām Baltijas valstīm, kur jau uzsākti Rail Baltica infrastruktūras būvdarbi. Igaunijā pirmais būvobjekts – ceļa viadukts uz Tallinas apvedceļa Saustinemmē – jau tuvojas noslēgumam. 2021. gadā tam sekos arī vairāku citu ceļa infrastruktūras objektu būvniecība. Tāpat arī Lietuvā notiek būvdarbi Kauņas apvedceļa atjaunošanai. “Līdz ar to varam apgalvot, ka 2021. gadā, kas turklāt ir Eiropas dzelzceļu gads, Rail Baltica infrastruktūras būvniecība ir sākusies visās valstīs,” komentē Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā.

Notiek pamattrases projektēšana

Rail Baltica pamattrases būvprojektēšana rit pilnā sparā – Igaunijā un Latvijā visa dzelzceļa maršruta garumā un divos posmos Lietuvā no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas valsts robežai. Papildus tam, Lietuvā ir vēl divi būtiski posmi – no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai un no Kauņas līdz Viļņai, kur tiek veikti pamattrases sākotnējā novietojuma plānošanas darbi, kuriem sekos būvprojekta izstrāde.

Lai arī Lietuvā divos posmos vēl tikai notiek sākotnējā plānošana, Lietuva ir pirmā valsts, kurā izsludināti konkursi Rail Baltica pamattrases būvniecībai. Jau 2020. gada pavasarī sākās būvnieku kvalificēšanās dzelzceļa uzbēruma un sliežu ceļa būvniecībai trases posmā no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas robežai, Neres upes tiltam (kas ir projekta garākais tilts) un dzelzceļa piebraucamajiem ceļiem. Sagaidāms, ka pirmie pamata trases būvniecības iepirkumi šogad tiks izsludināti arī Latvijā un Igaunijā.

Lietuvā ir labi veicies ar zemju atsavināšanu projekta vajadzībām. Lietuvas valsts ir izpirkusi visu nepieciešamo zemi dzelzceļa koridorā no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas robežai. “Igaunijā atsavināti ap 12% no projektam nepieciešamās zemes, savukārt Latvijā vispirms tiek atsavināta zeme divu starptautisko pasažieru staciju būvniecībai Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un lidostā Rīga. 2021. gadā, līdz ar progresu trases projektēšanas darbos, zemju atsavināšana pamattrases posmos uzņems lielākus tempus,” skaidro Ģ. Bramans.

Progress starptautisko pasažieru staciju attīstībā

Latvijā ir noslēdzies starptautiskais konkurss Rail Baltica pasažieru stacijas, viadukta un dzelzceļa būvniecībai Starptautiskajā lidostā Rīga, un ir izvēlēts uzvarētājs. Apjoma ziņā, šis būs otrais lielākais projekts Rail Baltica būvdarbu ietvaros pēc darbu sākšanas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Būvdarbi sāksies jau 2021. gada 1. pusē, un tos veiks uzņēmumu apvienība B.S.L. Infra, ko veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA Binders un AS LNK Industries. Tāpat Igaunijā, Pērnavā un Tallinā, tiek projektētas divas starptautiskās Rail Baltica pasažieru stacijas. Tallinas staciju projektē slavenais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Arī Viļņas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projekts – Vilnius Connect – virzās uz priekšu. Tas izveidos jaunu satiksmes mezglu pilsētas centrā, kas savienos Rail Baltica līniju ar Viļņu, bet pašu pilsētu – ar Rīgu un Tallinu, kā arī pārējo Eiropu. Drīzumā sāksies plānošana arī Panevēžas starptautiskajai dzelzceļa stacijai, kam sekos plānošanas darbi Kauņas stacijā.

Rail Baltica arī reģionālajai satiksmei

2020. gadā tika pieņemts lēmums par reģionālo pieturu projektēšanu Rail Baltica maršrutā. Reģionālie vilcieni ar maksimālo ātrumu 200 km/h nodrošinās reģionālā transporta pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Kopumā Rail Baltica maršrutā Latvijā ir plānotas 16 reģionālās stacijas, Lietuvā – 11, Igaunijā – 12. Katras valsts pieeja reģionālo staciju būvēšanai ir atšķirīga, taču ir skaidrs, ka Rail Baltica nodrošinās ne tikai ātrgaitas starptautisko vilcienu pakalpojumus, bet arī ātrus vietējo un reģionālo vilcienu savienojumus. Turklāt izbūvētā infrastruktūra nodrošinās iespēju attīstīt arī pārrobežu reģionālos pārvadājumus, radot jaunu sadarbības un attīstības potenciālu, piemēram, starp Bausku un Jonišķiem Lietuvā vai Salacgrīvu un Hēdemēstes pagastu Igaunijā.
Kravas termināļi

2020. gads bija nozīmīgs gads Rail Baltica kravas termināļu un infrastruktūras uzturēšanas objektu plānošanā un projektēšanā. Lietuvā esošais Kauņas kravas terminālis tika savienots ar izbūvēto Eiropas sliežu platuma sliežu ceļu, un Latvijā tika izsludināts iepirkums Salaspils kravas termināļa projektēšanai. Turklāt Igaunijā jau notiek Mūgas un Pērnavas kravas termināļu projektēšana. Tāpat ir izlemts infrastruktūras uzturēšanas objektu izvietojums visās trīs valstīs, Latvijā tie atradīsies Skultē un Iecavā, bet ritošā sastāva uzturēšanas depo – Jaunmārupes novadā.
Ieklausoties vietējo iedzīvotāju vajadzībās

Nozīmīga projekta sastāvdaļa ir sadarbība ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem. Pateicoties šai sadarbībai, projekts ir saņēmis vērtīgu atgriezenisko saiti par to, kā pilnveidot projekta integrāciju gan pilsētvidē, gan lauku teritorijās. 2020. gadā sabiedriskās apspriedēs Igaunijā tika izvērtētas vairākas programmas, kas aptver projekta ietekmi uz vidi un nepieciešamos risinājumus. Savukārt Rīgā tika organizētas plašas konsultācijas par paredzētajiem dzelzceļa šķērsojumiem ar apkaimju iedzīvotāju nevalstiskajām organizācijām. Pirmie būvprojekta risinājumi tika prezentēti arī Lietuvas pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem. Viens no šādas sadarbības secinājumiem ir nepieciešamība pašvaldībām attīstīt saistītās teritorijas, nodrošinot efektīvus un lietotājam draudzīgus savienojumus, tādējādi integrējot Rail Baltica risinājumus pārējā pilsētas tīklā.
Rail Baltica attīstās arī Polijā

Rail Baltica vilcienu kustības darbības plāns paredz nodrošināt vilcienu kustību līdz Varšavai Polijā un Berlīnei Vācijā, no kurienes, savukārt, tālāk uz pārējām Eiropas valstīm. Ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību arī Polija uzsākusi vērienīgu dzelzceļa tīkla modernizāciju un uzlabos ātrvilcienu kustības ātrumu līdz 120 km/h kravas un 200 km/h pasažieru vilcieniem.

No 367 kilometru garā Rail Baltica dzelzceļa posma Polijā ir jau uzbūvēts 99 kilometrus garš posms no Varšavas līdz Šcecinai. Tāpat 2020. gada jūnijā tika parakstīts līgums 753 miljonu eiro vērtībā par nākamā 71 km garā posma Čiževa-Bjalistoka izbūvi. Projektēšanas darbi tuvojas noslēgumam, un būvdarbu atļauju pieteikumi tiek iesniegti arī 100 km garajam Bjalistoka-Elka posmam. Papildus tam, izpētes darbi teritorijas plānošanai tiek veikti arī pēdējos 94 km no Polijas trases posmā Elka-Trakiški.

Ko gaidīt no Rail Baltica 2021. gadā?

1. Rail Baltica pamata trases projektēšanas darbi turpināsies visā Latvijā. Šī gada laikā Rail Baltica infrastruktūras aprises kļūs aizvien precīzākas un konkrētākas, dodot precīzas atbildes pašvaldībām un iedzīvotājiem par jaunās līnijas novietojumu un tehniskajiem risinājumiem. Sākot no šī gada janvāra ir uzsākts projektēšanas darbs pie vienotā dzelzceļa/autoceļu tilta pāri Daugavai pie Salaspils – vienīgā šāda veida tilta Baltijā.

2. Līdz ar lielāku Rail Baltica pamattrases būvprojekta detalizāciju, tempus uzņems arī zemju atsavināšana.

3. Būvniecības darbi turpināsies Rail Baltica starptautiskajā stacijā Rīgā un uzsāksies Rīgas lidostā. Tāpat Baltijas valstu starpā plānots panākt vienošanos par Rail Baltica pamattrases būvniecības stratēģiju un izsludināt pamata trases pirmos būvniecības iepirkumus Latvijā un Igaunijā.

4. Turpināsies aktīvs darbs, lai piesaistītu nākamo finansējuma kārtu no ES fondiem.

5. Uzsāksies Rail Baltica reģionālo staciju plānošana, kā arī Salaspils kravu termināļa un infrastruktūras uzturēšanas punktu Skultē un Iecavā projektēšana.

6. Stratēģiskā līmenī turpināsies darbs pie projekta ieviešanas struktūras pilnveides, kā arī sagaidāma vienošanās Baltijas valstu valdību starpā par Rail Baltica pārvaldības modeli.

Jaunākie raksti

Rail Baltica uzsāk pamattrases novietojuma precizēšanu posmā “Vangaži-Salaspils-Misa”

Noslēdzot Rail Baltica pamattrases projektēšanas ietvaros veikto inženiertehnisko izpēti, atsevišķos "Vangaži-Salaspils-Misa" posmos uzsāktas procedūras plānotā trases novietojuma precizēšanai. Turpinot...

Eksports februārī: Pedālis grīdā

Februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6%, tai skaitā preču eksports par 7,5%, bet imports par 2%. Februāra rezultāts pabīdījis malā...

Eksperts: Eksports sērfo uz cenu kāpuma viļņa

Cilvēki, kas Latvijā atbildēja par vakcīnu iepirkumu, un tie, kuri nodarbojas ar preču eksportu, noteikti nav vienas un tās pašas personas. Preču...

Lembergs: Šīs valdības mērķis – maksimāli sagraut dzelzceļu un ostas, lai tos lēti privatizētu

Ostas pārvaldības reforma – tā ir slēpta korupcija, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ilggadējais Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

airBaltic uzsāks lidojumus no Rīgas uz Tenerifi

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2021. gada 2. septembra plāno uzsākt regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Tenerifi Spānijā. airBaltic plāno reisus...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here