Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzīto grozījumu Likumā par ostām galamērķis ir Latvijas lepnāko ostu – Rīgas un Ventspils – privatizācija, pārliecināts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Didzis Šmits (pie frakcijām nepiederošs).
Jau vēstīts, ka oktobra nogalē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam nodeva grozījumus Likumā par ostām. Likumprojekts paredz līdzšinējās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas – Ventspils un Rīgas brīvostas – pārveidot par kapitālsabiedrībām.
“Pirmais aspekts – tā ir gatavošanās ostu privatizācijai. Otrais – tur atspoguļojas iedoma, ka pie visa ļaunuma tranzītbiznesā ir vainīgas pašvaldības. Trešais – galvenā sliktā pašvaldība ir Ventspils, kurai vajag atņemt kontroli pār ostu. Patiesībā jau ostās nekad nav bijusi tikai un vienīgi pašvaldības kontrole. Vienmēr ir bijusi sadarbība starp pašvaldību un valsti. Tagad redzam, ka revolucionārā pārliecība tiek uzskatīta par svarīgāku nekā objektīvie fakti. Protams, koalīcija kliedz, ka nekāda ostu privatizācija nenotiek, bet, neraugoties uz to, doma par privatizāciju likuma grozījumos ir ieslēpta. Cita lieta, vai tā realizēsies. Šaubos. Ceru, ka drīz valstī politiskā vara nomainīsies un nākamā vara atgriezīsies pie racionālās domāšanas. Par to, ka mums jādomā, ko nākotnē darīt ostās, nav šaubu. Tranzīts vairs nebūs tāds, kāds tas kādreiz ir bijis. Krievija tranzītam turpinās izmantot savas ostas. Bet tas jau nenozīmē, ka caur Latvijas ostām turpmāk neplūdīs kravas. Viss atkarīgs no ražošanas nozarēm, piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības. Arī šādu kravu īpatsvars var veidot nozīmīgu kravu apjomu ostās,” “Neatkarīgajai” sacīja Didzis Šmits.
Pēc viņa teiktā, ostu reformas panākumi ir atkarīgi no tā, cik ilgi šī valdība strādās: “Manuprāt, jau ir nolemts Krišjāņa Kariņa valdību gāzt. Tas notiks vai nu budžeta pieņemšanas gaitā, vai arī pēc tās. Bet tam nav sakara ar ostām. Tam ir sakars ar to, ka neviens no koalīcijas negrib aiziet politiskajā nebūtībā. Tas, ka pašreizējā koalīcija, vismaz Krišjāņa Kariņa vadībā, būs pajukusi, rada cerības, ka grozījumi Likumā par ostām netiks pieņemti. Kaut gan tikpat labi var tikt arī pieņemti, ja vien viņi spēs ātri vienoties strādāt zem cita premjera un spēs ātri veikt kosmētisko remontu. Jo īpaši stresā ir tie, kuri koalīcijā sākuši realizēt šo privatizācijas plānu, bet tagad reitingi rāda, ka viņi no tā var negūt augļus. Ja šī vara, nedod dievs, turpinās valdīt tuvākos desmit gadus, tad vienīgais, ko viņi ar ostām var darīt, ir tās pārdot. Pat ja viņi gribētu, viņi nemācētu tās vadīt. Tā proporcija starp nelietību un plānprātību šobrīd ir grūti notverama. Bankas “Citadele” stāsts ir ļoti labs piemērs. Tā vietā, lai pirms pārdošanas “Citadelē” izvietotu, piemēram, valsts kapitālsabiedrību kontus un tādējādi padarītu banku vērtīgāku, toreizējā vara to pārdeva lētāk, nekā nekustamo īpašumu krīzes laikā maksāja [“Citadeles”] māja. Ja esi šīs valsts patriots, tad, protams, ir ļoti grūti skatīties, kā šī valsts tiek izlaupīta. Nākamā gada oktobris mums visiem būs dramatiska izšķiršanās.”
Jāatzīmē, ka arī bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs skeptiski vērtējis ostu reformu, norādot, ka līdz šim nav atradies neviens, kas pamatotu ostu reformas nepieciešamību.
“Šī valdības totālā bezatbildība ir nodarījusi milzīgu morālu un materiālu kaitējumu Latvijas valstij un veselai virknei konkrētu saimniecisko subjektu un arī cilvēku. [..] Atklāti sakot, es domāju, ka viņi savā stulbumā, aprobežotībā un idiotismā nepadomāja un nodemonstrēja pilnīgu trulumu. Jo, ja viņi būtu, piemēram, man pajautājuši, kādas tam būs sekas, es būtu viņiem to visu uzrakstījis,” iepriekš jau bija norādījis Lembergs.
Kā zināms, kopš valsts pārvaldībā pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas un tajās vairs nedarbojas pašvaldību pārstāvji, ostās vērojams vērienīgs kravu apgrozījuma kritums – vissliktākā situācija ir Ventspils ostā, kur kravu apgrozījums pērn kritās par 41,5%.
Foto: F64