Sākusies VAS “Latvijas dzelzceļš” pasažieru platformu modernizācijas projekta aktīvās būvniecības fāze

Šodien, 12. septembrī, ir uzsākta VAS “Latvijas dzelzceļš” pasažieru platformu modernizācijas projekta

noslēdzošā – būvniecības fāze un šī projekta ietvaros līdz nākamā gada beigām tiks modernizētas vai no jauna izbūvētas 48 dzelzceļa stacijas un pieturas punkti Jelgavas, Tukuma, Krustpils, Skultes un pasažieru satiksmei atjaunojamajā Bolderājas virzienā. Pieturas punkti gan vizuāli, gan funkcionāli tiks veidoti saskaņā ar LDz izstrādāto pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu, kas nosaka, ka visām sabiedrības grupām neatkarīgi no pieturvietas lieluma vai pasažieru skaita tajā, tiek nodrošināta vienlīdz ērta un patīkama uzturēšanās pieredze.

Domājot par visu sabiedrības grupu vajadzībām, modernizētajās stacijās un pieturas punktos tiks izbūvētas paaugstinātās platformas, kas pēc moduļu principa tiks aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, velonovietnēm un citu nepieciešamo aprīkojumu, kuru skaits, nepieciešamības gadījumā, būs vienkārši pielāgojams, mainoties pasažieru apjomam konkrētā pieturvietā.

Modernizētās un jaunās pieturvietas būs pieejamas un ērti izmantojamas ikvienam iedzīvotājam, tostarp, cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā vai vecākiem ar bērnu ratiņiem. Modernizētajās pasažieru platformās tiks iestrādātas taktilās vadulas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pēc iespējas savienojot tās ar jau esošo pašvaldības gājēju infrastruktūru. Tāpat modernizētās platformas tiks aprīkotas ar mūsdienīgu, ērtu un saprotamu informācijas un apziņošanas sistēmu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs uzsver: “Pasažieru platformu modernizācijas projekts ir pēdējo gadu viens no nozīmīgākajiem pasažieru infrastruktūras projektiem, un nu tas ir iegājis noslēguma – reālās būvniecības etapā. Jau pavisam drīz šo būvdarbu rezultātā taps pievilcīgas, ērtas, dizainā vienotas un mūsdienu standartiem atbilstošas stacijas un pieturas punkti. Strādājot pie LDz universālā dizaina standarta, atbilstoši kuram tiks izbūvēta pasažieru infrastruktūra, īpaša uzmanība tika pievērsta vides piekļūstamības principiem ikvienam mūsu sabiedrības pārstāvim. Lai arī šie būvniecības darbi tikai nupat ir sākušies, varu teikt, ka “Latvijas dzelzceļš” neapstāsies pie šo 48 pieturas punktu modernizācijas, bet pakāpeniski turpinās platformu modernizāciju arī citos maršrutos, lai pēc iespējas drīzāk šāds ikvienam pieejams, estētisks un funkcionāls standarts būtu norma visā Latvijas dzelzceļa tīklā, kur kursē vai nākotnē kursēs pasažieru vilcieni.”

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver: “Lai iedzīvotāji biežāk saviem ikdienas braucieniem izvēlētos vilcienu satiksmi, svarīgas ērtas un pieejamas stacijas un lietotājiem draudzīga infrastruktūra – paaugstināti peroni. Apsveicami, ka vienlaikus ar jauno elektrovilcienu piegādi, tiks uzlabotas pieturvietas, kurās šie jaunie vilcieni piestās. Tas nozīmē, ka jaunos vilcienus varēs izmantot arī cilvēki ar ierobežotu mobilitāti, tajos varēs iekāpt arī pasažieri ar bērnu ratiņiem, velosipēdu un smagāku somu vai koferi. Par būtisku uzlabojumu uzskatu arī mūsdienīgu informācijas un apziņošanas sistēmu, kas ievērojami atvieglos dzīvi ne vien ikdienas pasažieriem, bet arī ārvalstu tūristiem un cilvēkiem, kuri vilcienu izmanto retāk.” “Projekta sagatavošanā ir bijis labs kopdarbs visām iesaistītām pusēm un ņemta vērā pieredze, kas mums ir Rail Baltica projektā,” piebilst ministrs.

Apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis atzīst, ka “Dzelzceļa satiksme Latvijā atrodas būtisku pārmaiņu procesā, un ir prieks, ka šajās pārmaiņās “Latvijas dzelzceļš” pievērš lielu uzmanību arī vides pieejamības jautājumiem visām pasažieru grupām. Agrāk, veidojot visa veida publisko infrastruktūru, nereti veidojās situācija, kad par vides pieejamības aspektiem atcerējās tikai tad, kad infrastruktūra jau bija uzprojektēta vai pat uzbūvēta. Tagad mēs redzam, ka situācija ir būtiski uzlabojusies – LDz jau pirms ilgāka laika vērsās pie “Apeirona” un mēs kopīgiem spēkiem izstrādājām dzelzceļa pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu, un šodien varam būt gandarīti, ka jaunā infrastruktūra būs patiešām ērta, mūsdienīga, droša un pieejama ikvienam.”

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, runājot par pārvadājumu nākotni, norāda, ka “Vilciens, tā ērtums, ātrums un precizitāte ir tikai daļa no plašāka pieredžu kopuma, kas veido pasažieru apmierinātību ar sabiedriskā transporta pārvadājumiem pa dzelzceļu. Mūsdienu prasībām atbilstošs ritošais sastāvs apvienojumā ar mūsdienīgu un pieejamu dzelzceļa infrastruktūru, attīstītu staciju un pieturu apkārtni un sasaisti ar pilsētu sabiedrisko transportu radīs jauna līmeņa pieredzi braucienos pa dzelzceļu un iespēju arvien vairāk cilvēkiem izmantot šo videi draudzīgo pārvietošanās veidu.”

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību četrās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veic pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veic “LEONHARD WEISS” OÜ.

Projekta ietvaros līdz 2023.gada beigām visās 48 pieturvietās un stacijās tiks izbūvētas paaugstinātās pasažieru platformas, nodrošinot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena vienā līmenī, uz platformām tiks uzstādītas nojumes ar soliņiem, atkritumu urnas un informatīvās zīmes un norādes, ievērojot LDz pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standarta prasības. Tāpat pasažieru stacijās tiks uzstādītas pasažieru apziņošanas iekārtas un videokameras, ierīkots LED apgaismojums, izbūvētas pieslēgumvietas ar komunikācijām, kur uzstādīt biļešu tirdzniecības un citus pašapkalpes automātus. Tiks uzstādīti velo statīvi, drošības barjeras, atsevišķās stacijās pirms gājēju pārejām drošai pasažieru plūsmai tiks uzstādīti skaņas un gaismas luksofori.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here