Salacgrīvas dome draud vērsties Eiropas Komisijā, ja satiksmes ministrs nedos naudu Salacas tilta remontam

Salacas tilts Salacgrīvā jau vairākus gadus atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Rudenī veiktā izpēte liecina – vai nu nekavējoties jāveic remonts, vai arī tā lietošana būs būtiski jāierobežo. Tilts atrodas uz vienas deviņām Eiropas līmeņa tranzīta šosejām. Pašvaldība prasa naudu valstij vai piedāvā tiltu pārņemt. Satiksmes ministrs to neuzskata par valstij piekritīgu darbu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

1950. gadu vidu, kad top šie vēsturiski kadri, uz Salacgrīvu atbraukuši Minskas tiltu būves biroja inženieri, kuri Salacas upes gultnē veic vairākus urbumus. Notiek gatavošanās jauna tilta projektēšanai un būvniecībai. Izejvielas tam vestas no Brocēniem. Akmeņi ņemti no vietējās jūrmalas.

Pievadceļu darbos izmantoti arī Salacgrīvas skolēni. Tilts nodots lietošanā 1960.gada vasarā. Šo vairāk kā 60 gadu laikā, vairākkārt notikuši remonti un pielabota tilta brauktuve. Bet kapitālā remonta tilta nesošajām konstrukcijām nav bijis.

Skandināviju un centrālo Eiropu savieno tranzīta ceļš, ko Latvijā zinām ar nosaukumu VIA Baltica. Bet uz tā var izveidoties pārrāvums, jo Salacgrīvā tilts pār Salacu ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pašvaldībai naudas tā remontam vai rekonstrukcijai nav. Satiksmes ministrs paziņojis, ka tā ir pašvaldības problēma.

VIA “Baltica” ir daļa no 1722 kilometru garā Eiropas ceļa ar apzīmējumu E67. Eiropā kopumā ir deviņas tik lielas tranzīta jeb “TEN-T” sistēmas šosejas. Te brauc smagās ”fūres”, Igaunijas un Latvijas kā arī sabiedroto armijas transportē savu bruņutehniku.

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu Apvienība) norāda: “Bīstamas un apšaubāmas ir konkrēti šīs te sijas, uz kā balstās virsma, un eksperti iesaka, būtu jānoņem virsma un jāveic siju slogojums, lai pārbaudītu viņu esošo stāvokli. Un tad, kad virsma tiek nojaukta, tiek izpētīti balsti un konkrētas sijas tiek noslogotas un novērtētas viņu nestspēja, tikai pēc tam var pieņemt lēmumu, vai ir vērts atpakaļ krāmēt virsējo kārtu, vai vienkārši ir lietderīgi to tiltu pār pārbūvēt pavisam. Eksperti lēš, ka kopējās izmaksas varētu būt līdz pat pieciem miljoniem. Un situācija ir vienkārši šobrīd tāda, ja mēs šo procesu sākam, mums ir jārēķinās ar to, ka mums būs nepieciešams valsts atbalsts. Jo pašvaldība šobrīd, lai akreditētos uz pieciem miljoniem – mums faktiski mums nav viss, jāsamazina pašu budžets, bet jāsāk ir samazināt bāzes budžets, kas novedīs pie vairāku iestāžu slēgšanas un nespēja uzturēt pašvaldību.”

2009. gadā pašvaldība pasūtīja padziļinātu tilta stāvokļa pārbaudi. Secināts – tilts neatbilst ne Latvijas, ne Eiropas Savienības slodžu standartiem. Vajadzīga vai nu nopietna rekonstrukcija, vai arī satiksme jāierobežo. Satiksmes ministrija veic savu ekspertīzi, kas secināja pretējo – tilta stāvoklis tomēr ir apmierinošs. Kaspara Gerharda vadītā ministrija un Salacgrīva pēc strīdiem vienojušies, ka tilts būs lietojams un tiek pielabota brauktuve.

Pagājušā gada rudenī notika kārtējā tilta zemūdens daļu ekspertīze. Ūdenslīdēju uzņemtās fotogrāfijas rāda, ka zem ūdens betons pamazām irst. Satiksme pār tiltu jāierobežo. Šobrīd tas jau notiek, jo remontē pieguļošās ielas un mašīnu kustību regulē luksofors. Starp transporta līdzekļiem papildu jāievēro arī 30 metru distance. Kad apkārtējo ielu remonti beigsies, ierobežojumi paliks. Arī aizliegums braukt pāri mašīnām, kas smagākas par 40 tonnām.

“Par šo jautājumu es uzzināju no reģionālās televīzijas, ka vispār šāda problēma pastāv. Līdz šim pašvaldība nebija aktīvi interesējusies, kā piesaistīt finansējumu,” norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Sarunā ar “ReTV” ziņām satiksmes ministrs norāda – valsts nav tiesīga ieguldīt līdzekļus pašvaldības īpašumā un Salacgrīvas novada pašvaldībai jātiek skaidrībā par transporta kustības organizēšanu savā teritorijā,” toreiz vēstīja raidījums.

“Šinī gadījumā ir ļoti dīvaina attieksme no ministra, jo mums jau pa šo tiltu saruna bija, pagājušajā gadā viņš bija šeit vizītē un mums jau bija saruna ar šo autoceļu. Nu, vai tā ir aizmāršība, vai tie ir meli. Man ir grūti pateikt,” pauda Straubergs.

Linkats gan noliedz, ka šis jautājums ar viņu būtu izrunāts.

“Šeit tiešām tā ir politika, bet ministrs manā skatījumā patiesībā nepilda savus pienākumus,” uzskata Straubergs.

Pirms 12 gadiem Salacgrīva valsts līmenī rīkoja skandālu, ka tās teritorijā jāuztur ap 11 kilometru gara tranzīta šoseja. Uzrunāts jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis. Iesaistīts prezidents Valdis Zatlers un par problēmu uzstājīgi stāstīts vizītē atbraukušajam premjeram Valdim Dombrovskim. Galu galā no daudzajiem kilometriem pašvaldībai palikuši nepilni divi, kas saistīti ar pilsētas infrastruktūru. Un tilts. Salacgrīvai naudas tā kapitālajam remontam nav. Lūgumi pārņemt to valsts īpašumā vairāk kā 10 gadus sūtīti gan satiksmes ministrijai, gan Latvijas valsts ceļiem. Atbilde arī no Tāļa Linkaita ministrijas vienmēr bijusi identiska – pašvaldībai pašai ar to jātiek galā.

No 1990. gadiem tiek runāts par iespējamu apvedceļa izbūvi apkārt Salacgrīvai. Tas nozīmētu arī jauna tilta būvēšanu, tāpēc plāni veco tiltu kapitāli pārtaisīt visu laiku tiek atlikti. Uz to atsaucas arī ministrs.

“Mums ilgtermiņa plānos ir ātrgaitas maģistrāles izbūve VIA “Baltica” trasē līdz Igaunijas robežai. Līdz 2035. gadam šai trasei ir jābūt izbūvētai. Un attiecīgi šajā trasē ir jābūt arī Salacgrīvas apvedceļam. (NP: Bet 15 gadus tas tilts nenostāvēs.) Tas ir jājautā speciālistiem un jāinteresējas pie Latvijas valsts ceļiem, kādā veidā šo tiltu īstermiņā var sakārtot tiktāl, lai visus šos 15 gadus nostāvēja,” sacīja Linkaits.

“”VIA Baltica” izbūves posms, kas nāk no Rīgas līdz Igaunijas robežai un arī Igaunijas pusē nav veidota platāka ar vienu mērķi, ka nākotnē šis smagais transports samazināsies un faktiski kravas pāries uz dzelzceļa. Un, ja mēs runājam par apvedceļa būvniecību, kas ir 10, 15 gadu, jautājums, ja mums pilsētā samazināsies smagais transports, ir jautājums, kam būs vajadzīgs šis te apvedceļš,” pauž Straubergs.

Mēra sacīto apstiprina Latvijas valsts ceļu aprēķini, ka apvedceļa būvēšanai nav ekonomiskā pamata. 2014. gadā tika izstrādāta ”Salacgrīvas apvedceļa iespējamības izpēte”. ”Izpētē veiktā ekonomiskā analīze parādīja, ka apvedceļa realizācija neatmaksājas un maz ticams, ka atmaksāsies arī nākotnē, jo situācijā, kad īsākais ceļš caur Salacgrīvas centram (esošais maršruts ir īsāks par 1.14 km) ir tik pat ātri izbraucams, kā plānotais apvedceļš, ekonomiskie ieguvumi neveidojas.

“Latvijas valsts ceļi” tiltā valsts naudu ieguldīt nevar. Pārņemšanu valsts saimniecībā var rosināt Satiksmes ministrs, kas arī nav noticis.

VSIA ”Latvijas valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova komentē: “Secība ir tāda, ka pašvaldībai šis jautājums ir jārosina Satiksmes ministrijai izskatīt, jo šis tilts ir liels infrastruktūras objekts. Tas ir daudz apjomīgāks un būtiskāks lēmums nekā, piemēram kaut kāds vietējs ceļa neliels posms, kurš nav būtiski svarīgs varbūt valsts ceļu tīklam un bet ir svarīgs pašvaldībai. Šajā gadījumā tā ir liela inženiertehniska būve. Nopietns tilts, kurš pieskaitāms pie lieliem tiltiem, varētu būt. Un līdz ar to tas ir atbildīgās ministrijas lēmums par to, vai to pārņemt jeb nē un ja ministrija lemj – jā, šis objekts būtu jāpārņem valsts ziņā, tad jau tālāk tehniskos jautājumus risina Latvijas Valsts ceļi.”

Pagājušajā gadā Saeimā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā teikts, ka plānojot būtiskus remontus, jāņem vērā kā tas ietekmē armijas pārvietošanās spējas. Tilts pār Salacu šajā ziņā ir ļoti būtisks – to, gatavojoties militārajām mācībām, izmanto Igaunijas, Latvijas kā arī sabiedroto armijas, lai pārvadātu smago bruņutehniku. Ja tiks ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, tas ietekmēs arī NATO spēku mobilitāti.

”Uzņemošās valsts atbalsta vajadzībām sevišķi svarīgi ir turpināt attīstīt Liepājas ostu un Lielvārdes lidlauku. Tādus jaunos infrastruktūras projektus kā, piemēram, “Rail Baltica” nepieciešams pielāgot arī militārajām vajadzībām, tai skaitā – izbūvējot dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi. Attīstot vai remontējot ceļus un tiltus, jāņem vērā militārās mobilitātes parametri, par kuriem ir vienojušās NATO un ES dalībvalstis.”

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstībai/Par!) uzsver: “Ja šis tilts ir uz vienas no galvenajās maģistrāles – galvenā autoceļa – tad, protams, tā nozīme ir valstiska. Tā nav tikai pašvaldības nozīme. Droši vien, ja būtu tikai mazā Salacgrīvas karaliste un viņiem būtu vajadzīgs tilts un nebūtu nekāda sakara ar citiem, droši vien viņiem pietiktu ar pontona tiltiņu. Protams, ka šis tilts, tāpat kā ceļš, ir valsts nozīmes. Jo nevar būt valsts nozīmes maģistrāle un, teiksim tā, pagasta nozīmes tilts. No loģikas viedokļa tas neiet cauri. Bet tas ir jautājums, protams, kas ir vispirms jāuzstāda Satiksmes ministrijai un plānošanai kā viņi redz šo ceļa plānošanu, un šis jautājums ir jāatrisina. Mēs nevaram pieļaut, ka uz šādām automaģistrālēm kaut kādu birokrātisku šķēršļu dēļ ir tilti vai viadukti, kas vienkārši sabrūk, jo neviens nezina, kam viņš ir jāremontē.”

“Tur ir noteikti ekspluatācijas nosacījumi, un es saprotu, un tas jau nav tā, ka vispār pāri šim tiltam nevar braukt. Iebrauc smagā tehnika un ir noteikts intervāls starp tehnikas vienībām un jāslēdz ciet otra puse un tamlīdzīgi. Jā – tilts nav labā stāvoklī, bet jāsaprot arī ir valsts finansiālās iespējas un juridiskā puse,” pauž Linkaits.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstībai/Par!) uzsver: “Jā. Tīri no tāda juridiskā viedokļa tā ir pašvaldības atbildība, bet no valstiskās domāšanas viedokļa mums šis jautājums jāatrisina un mēs nevaram kā bumbu spārdīt pa labi un pa kreisi.”

“Mums tā situācija šobrīd ir tāda. Tilta tehniskais stāvoklis ir skaidrs, ka viņš neatvērsies vairs tā, kā viņš kā viņam būtu jāatveras un kāpsim pa kāpnēm tālāk uz augšu. Un nākamais solis ir griezties pie premjera, nezinu vai ir jēga informēt Valsts prezidentu. Un gala versijā faktiski, ja mēs šo jautājumu nevarēsim risināt un ja šādi draudi pastāvēs, mēs griezīsimies… Tātad šie te “TEN-T” koridori pastāv zem speciālas regulas Eiropas Savienībā. Un mums nāksies acīmredzot brīdināt, ka šādi ierobežojumi būs, tā kā tā ir mūsu infrastruktūra, mums nāksies griezties arī Eiropā. Mums būs jābrīdina Ketrīna Trautmanes kundze (Eiropas koordinators “TEN-T” Ziemeļjūra-Baltijas koridorā) par to, ka šeit būs ierobežota kustība šajā te transporta koridoru,” saka Straubergs.

Salacgrīvas domes priekšsēdētājs sola vērsties pie Ketrīnas Trautmanes, kuru Eiropas komisija iecēlusi par galveno atbildīgo Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridorā. Satiksmes ministrs noliedz, ka saspīlējums Salacas tilta gadījumā kā būtu saistīts ar nesenajiem pašvaldības skaļajiem protestiem par dzelzceļa līnijas Rail Baltica novietojumu.

Foto: Valsts kanceleja

Jaunākie raksti

Rail Baltica uzsāk pamattrases novietojuma precizēšanu posmā “Vangaži-Salaspils-Misa”

Noslēdzot Rail Baltica pamattrases projektēšanas ietvaros veikto inženiertehnisko izpēti, atsevišķos "Vangaži-Salaspils-Misa" posmos uzsāktas procedūras plānotā trases novietojuma precizēšanai. Turpinot...

Eksports februārī: Pedālis grīdā

Februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6%, tai skaitā preču eksports par 7,5%, bet imports par 2%. Februāra rezultāts pabīdījis malā...

Eksperts: Eksports sērfo uz cenu kāpuma viļņa

Cilvēki, kas Latvijā atbildēja par vakcīnu iepirkumu, un tie, kuri nodarbojas ar preču eksportu, noteikti nav vienas un tās pašas personas. Preču...

Lembergs: Šīs valdības mērķis – maksimāli sagraut dzelzceļu un ostas, lai tos lēti privatizētu

Ostas pārvaldības reforma – tā ir slēpta korupcija, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ilggadējais Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

airBaltic uzsāks lidojumus no Rīgas uz Tenerifi

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2021. gada 2. septembra plāno uzsākt regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Tenerifi Spānijā. airBaltic plāno reisus...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here