Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana. To šodien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.
Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā. Tāpat, domājot ilgtermiņā, jādomā arī par Eiropas sliežu platuma līnijas Rail Baltica attīstību, – jaunā dzelzceļa līnija un uz tās esošās reģionālās stacijas kā mobilitātes punkti būs jāsavieno ar ceļu tīklu, veidojot vienotu transporta sistēmu un satiksmes plūsmu. Tikai tādā veidā sabiedrība iegūs labāko ekonomisko efektu no jaunās infrastruktūras. Kā labu sadarbības piemēru ministrs pieminēja gaidāmo jauno Daugavas šķērsojumu – divlīmeņu tiltu pār Daugavu, kura attīstībā “Latvijas valsts ceļi” cieši sadarbojas ar Rail Baltica projekta ieviesējiem.
Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, ceļu infrastruktūras attīstības finansēšanai jāmeklē arī citi finansējuma avoti – gan dažādi Eiropas fondi, gan līdz šim pie mums ceļu nozarē neizmantoti finansēšanas instrumenti. Latvijā tāds ir Ķekavas apvedceļa projekts, kas tiks īstenots kā pirmais publiskās un privātās partnerības projekts Baltijā ceļu būvē. Tas sniegs jaunu pieredzi un zināšanas, no kā varēs mācīties arī pārējās valstis, teica ministrs.
Papildu izaicinājums ceļu nozarei ir arī Eiropas “zaļā kursa” diskusija. Ministrs atgādināja, ka labas kvalitātes ceļi, labi organizēta satiksme, ko no ceļu nozares sagaida arī iedzīvotāji, ilgtermiņā risina arī vides ietekmes jautājumus, jo ļauj samazināt sastrēgumus un risināt satiksmes drošības problēmas.
Foto: Valsts kanceleja