Sīkumi dzīvi padara ērtāku. Reaģējot uz “Neatkarīgās” ierosinājumiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija pārskata autovadītājiem nosūtāmo paziņojumu saturu.
Lai paziņotu autovadītājam par viņa pārkāpumu, tā izskatīšanas gaitu un soda piemērošanu, informācija arī pašlaik tiek sūtīta norādītajam adresātam e-pastā. Taču tā ir ļoti lakoniska, un, ja protokols nav uz rokas, tikai zinātājs var atrast visu nepieciešamo informāciju CSDD e-pakalpojumu sadaļā.
Dzīvē tas rada dažādus pārpratumus. Pirmkārt, jau tāpēc, ka fotoradari pārkāpumu konstatē un noformē neklātienē. Attiecīgi nav zināma persona, kas sēdējusi pie stūres – sieva, vīrs vai kurš uzņēmuma darbinieks. Vēstuli saņem pēc laika, tajā nav norādīta pārkāpuma izdarīšanas vieta, un nav arī pielikuma ar fotoradara fotogrāfiju un precīzu informāciju. Ir datums, pants, soda apmērs un brīdinājums par sankcijām, kas sagaida:
“Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1 pants nosaka pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus, ja sods nav samaksāts likumā noteiktā termiņā.”
Jāuzlabo pāris lietas
Un arī šis teikums kalpo par augsni pārpratumiem, jo situācijā, kad sodanauda jau apmaksāta, rada maldīgas aizdomas, ka varbūt nauda pa ceļam uz Valsts kasi kaut kur noklīdusi vai nepareizā kontā iekritusi.
Īpaši gadījumos, kad šie paziņojumi jāsaprot gados vecākiem ļaudīm vai, piemēram, cilvēkiem ar mazāku pieredzi e-pārvaldes lietošanā, pārmērīgs lakonisms izraisa pilnīgi nevajadzīgus un liekus pārtraukumus.
“Neatkarīgā” darīja zināmus dažus šādus gadījumus Ceļu satiksmes drošības direkcijai, un tā atzina par nepieciešamu pamainīt automātiskās vēstules saturu. Pirmkārt, pierakstīt, kur meklējama pilna informācija ‒ pilns protokols un iemūžinātais pārkāpuma brīdis. Vēstulei pielikumā fotoradaru bildes klāt tomēr netiks liktas, lai nepārslogotu sistēmas atmiņu. Un, otrkārt, brīdinājumam par neapmaksātu sodanaudu klāt jāpieraksta, ka tas neattiecas uz klientiem, kas samaksu jau ir veikuši, tiklīdz saņēmuši informāciju par pārkāpumu.
Par daudz pārkāpjam
CSDD vēl pēta savus automātiskos paziņojumus un domā, kā pilnveidot tekstus tā, lai novērstu pārpratumus vai kādas nepamatotas bažas. Tomēr, kā atzīst CSDD pārstāvis Jānis Aizpors, ilgs laiks tam nebūs nepieciešams.
Katrā ziņā esot labi, ka no malas kāds paskatās uz funkcionējošu sistēmu, jo tās iekšienē strādājošie var būt pārāk apraduši ar esošo kārtību, lai ievērotu uzlabojamas lietas. Bet, kā zināms, tieši sīkumi dzīvi padara ērtāku.
Cita lieta, ka pārkāpt satiksmes noteikumus vispār nav vēlams, un arī neērtības, kas saistītas ar pārkāpumu – ilgstošā gaidīšana, kamēr policists sacer protokolu, vai citam mērķim paredzētas naudas tērēšana soda apmaksai, paša vaina vien ir.
Jāpiebilst, kopumā pārkāpumu skaitam valstī ir tendence pieaugt. Pērn policijas sastādīto protokolu skaits pārsniedza 200 tūkstošus, bet automātiskās mērierīces fiksējušas vairāk nekā 300 tūkstošus pārkāpumu.
Ātruma ierobežojumu pārsniegšana ir stabili izplatītākais pārkāpumu veids uz Latvijas ceļiem.
Imants Vīksne