Uzņēmēju bažas par Latvijas trīs lielo ostu likteni JKP izliekas neredzam

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ir atlicis likumu par ostām izskatīšanu, vienojoties to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem. Lai arī, kā jau paredzams, atbalstu šim likumprojektam līdzās satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) pauda arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), uzņēmēji ir pārliecināti – ostu reforma situāciju ostās tikai pasliktinās.

Kā zināms, 2020. gadā Latvijas ostās bijis zemākais kravu apgrozījums kopš 1995. gada. No ostām nosūtīja un ostās saņēma 44,9 milj. tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā. Arī investori, satraukti par gaidāmo ostu reformu, izvēlas Latvijas ostās ieguldīt mazāk.

To žurnālistiem atzinis arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks, norādot, ka “mums ir jāraida signāli ārvalstu investoriem, ka šeit viss ir stabili. Šobrīd esošā nestabilitāte un diskusija [par reformu] vien nes ļaunumu – kaut kas te mainīsies, bet nav zināms, kas, ekonomiskā izvērtējuma un attīstības stratēģijas jau tam nav.”

Viņa ieskatā esošās ostu reformas apstiprināšana neko labu neizdarītu, jo ekonomiskā situācija no tās neuzlabotos, drīzāk otrādi – pasliktinātos. Tam piekrīt arī Ventspils ostā strādājošo arodbiedrība, kas norādījusi, ka “tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs.”

Arodbiedrību pārstāvji uzsver, ka “jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem”.

Nevar gan nepamanīt Jaunās konservatīvās partijas centienus ostu reformu īstenot pēc iespējas ātrāk. Linkaita izteikumi, ka “šis ir īstais brīdis veikt ostu reformu, jo iepriekšējais ostu pārvaldības sistēmas “arhitekts” sēž cietumā”, šķiet, mērķēti tieši uz Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš neslēpj: “Rīgas un Ventspils pārvaldes modeli ostās jāmaina, kamēr Lembergs cietumā.”

Viņš gan atgādina, ka iecere par ostu reformu nav nekas jauns – ar tādu uzstādījumu JKP nākusi uz valdību: “Bordāna, Juraša, Linkaiša Jaunā konservatīvā partija savā priekšvēlēšanu un Bordāna kā premjera amata kandidāta programmā pirms vairāk nekā diviem gadiem jau paredzēja ostu valsts stratēģisko infrastruktūru ieguldīt akciju sabiedrībā, pēc tam to pārdodot kā akciju sabiedrības mantu saviem ārzemju naudīgajiem saimniekiem. Otrs variants tika izteikts vēlāk – pārdot šīs akciju sabiedrības akcijas. Šo sarežģīto formulu var izteikt daudz skaidrāk – privatizēt nevis terminālus, kā tas tika darīts pirms 28 gadiem, bet gan valsts pamatu – ostu kuģošanas kanālus, navigācijas infrastruktūru, piestātnes un tā tālāk.”

Un tik tiešām – pret reformas atlikšanu asi iebilda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, sakot, ka tā ir iespēja reformas pretiniekiem vēl iebāzt kāju durvīs. Vai tiešām ekspertiem nebūtu nekas šajā gadījumā sakāms? Ne jau Bordāns ir ostu eksperts, vai arī mēs kaut ko nezinām?

Par ostu reformu negatīvi izteikušies ne tikai ostās strādājošie uzņēmēji un arodbiedrības, bet arī politiķis Ainārs Šlesers, sakot, ka “knābisti [ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) saistītas personas] ir izdomājuši, ka vajag pārņemt varu ostās.”

“Šī valdība nav izdarījusi neko! Viņa ir darījusi visu, lai gremdētu ostas. Un tā reforma šodien vispār nevienam nav vajadzīga. Tā ir vajadzīga tikai tiem, kas grib tās ostas privatizēt, izveidot kapitālsabiedrības un beigās pārdot daļu biržā,” paudis Šlesers.

Vēl asāk izteikusies Ventspils ostā strādājošo arodbiedrība, norādot, ka “ostas nevar funkcionēt bez valsts un pašvaldību iesaistīšanās, taču tieši tāpat tās nefunkcionēs bez uzņēmējiem, kuri uz ostām atved kravas un bez darbiniekiem, kuri tās pārkrauj un apstrādā.”

Vai tiešām valdība, pildot JKP iegribas, nesaprot, ka gremdē agrāk tik ļoti veiksmīgo ostu biznesu?

Foto: F64

Anete Jansone
Anete Jansone
Tranzītbizness.lv

Jaunākie raksti

Maijā lidostā turpinājās pasažieru apgrozījuma pieaugums

Šī gada maijā lidostā "Rīga" apkalpoti 85,2 tūkst. pasažieru, par 8,3 reizēm vairāk nekā 2020. gada maijā un par 54,4 % vairāk...

Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija pārtop par multimodālu mobilitātes centru Baltijā

Turpinoties Rail Baltica būvniecības darbiem, ceturtdien, 17. jūnijā notika tiešsaistes diskusija, kurā Rail Baltica projekta ieviesēji, dzelzceļa un autotransporta nozares pārstāvji kopā...

airBaltic uzsāk lidojumus starp Rīgu un Neapoli

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gada 18. jūnijā uzsāk regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Neapoli Itālijā. airBaltic izpilddirektors...

Vasaras saulgriežos gaidāmas izmaiņas apmēram 500 reģionālo autobusu maršrutu un piecās vilcienu līnijās

Līgo svētku laikā, no 2021. gada 23. līdz 27. jūnijam, kā arī 19. jūnijā, pārceltajā darbadienā, gaidāmas izmaiņas apmēram 500 reģionālo autobusu...

Saeima konceptuāli atbalsta ostu reformu

Saeima trešdien, 16. jūnijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas ostu likumā, kas paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām - izvēlēties savu...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here