Lietuvas mediji šodien, 7. maijā, vēsta, ka Klaipēdas ostā kravu apgrozījums gada pirmajā ceturksnī bijis lielāks nekā visās Latvijas ostās kopā. Vai ostu reforma situāciju tranzītā nepasliktinās?
Kā zināms, valdība aprīlī akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) virzīto lielo ostu pārvaldības reformu, kas mainīs Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, taču vismaz pašlaik paredz Liepājas ostas darbu ļaut turpināt bez izmaiņām.
Kaut arī vairāki uzņēmēji jau pauduši bažas par ostu reformu un tās patiesajiem mērķiem, aicinot premjeru uzņemties politisko atbildību par tranzīta nozarē notiekošo, valdība neredz, ka ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi.
Tā, piemēram, lai gan uzņēmēji prasījuši, lai no likumprojekta tiktu izņemta jaunveidotajai valsts kapitālsabiedrībai nodarboties ar stividoru pakalpojumu sniegšanu, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) to noraidījis, skaidrojot, ka to pašlaik nav tik vienkārši noformulēt likumā.
Interesanti, ka Jaunā konservatīvā partija arī Ventspils pašvaldību vēlēšanās pieteiktajā programmā iezīmējusi ar ostām saistītu plānu, proti, atgūt Ventspils ostas statusu – Baltijas lielākā osta.
Ventspils mērs Aivars Lembergs gan ne reizi vien norādījis, ka pie esošā situācijas tranzīta nozarē ir atbildīga Krišjāņa Kariņa (JV) un Jāņa Bordāna (JKP) valdība. Pēc viņa sacītā, šīs valdības centienos iznīcināt tranzīta biznesu saredzams mērķis par lētu naudu privatizēt Latvijas ostas un dzelzceļu.
Kā zināms, 2020. gadā Latvijas ostās kopā tika pārkrauti 44,93 miljoni tonnu kravu, kas bija par 28% mazāk nekā 2019. gadā. Vienlaikus jāatgādina, ka jau 2020. gadā, kad iezīmējās valdības pieņemtās pārmaiņas, Ventspils ostas termināļos desmit mēnešos tika pārkrauts par 40,8% mazāk kravu nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.
“Taisnība ir tāda, ka Kariņa valdība apzināti mērķtiecīgi un rezultatīvi strādā, lai sagrautu Latvijas transporta, tai skaitā Latvijas valsts dzelzceļa un valsts ostu sektoru,” izteicies politiķis.
Lembergs arī norādīja uz to, ka šīs valdības mērķis – maksimāli sagraut valsts dzelzceļu un ostas, padarīt to infrastruktūru mazvērtīgu, lai to lēti privatizētu, ir skaidri ierakstīts valdības faktiskā vadītāja Bordāna 2019. gada janvāra darbības programmā: “Pēc Bordāna un Kariņa domām, Latvijas liekākais mīnuss ir atrašanās pie Baltijas jūras, kur ir trīs lielās ostas, starptautisko ceļu krustpunkts. Bordāna-Kariņa valdības “sasniegumi” ir iespaidīgi.”
Ilggadējais Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs intervijā “Neatkarīgajai” mudināja atcerēties, ka katra tranzīta tonna ir Latvijas ienākums: “Atkarībā no tranzīta kravas veida tiek nopelnīti 11-15 eiro par pārkrauto tonnu. Ja Latvija, kā to vēlas Bordāns ar Kariņu, atsakās no starptautiskās darba dalīšanas jeb tranzīta, tad tā ir muļķība kvadrātā. Tas nav iespējams. Atteikties no tranzīta – dzelzceļa, ostām, lidostām, autotransporta, pasažieru pārvadājumiem – ir muļķīgs, absurds pieņēmums. Tas ir neiespējami! Totālu pašizolāciju nav proponējis ne Staļins, ne Hitlers.”
Vairāki ostu komersanti ir norādījuši uz to, ka SM līdz pat šim brīdim nespēj ekonomiski pamatot ostu reformas būtību vai sniegt jebkādus paskaidrojumus uz nozares uzdotajiem jautājumiem.
Vai tiešām sanāk, ka ostu reforma tiek virzīta par spīti visam, tikai dēļ valdošās koalīcijas iegribām?
Foto: F64