Ventspils dome dara vairāk investoru piesaistei brīvostai nekā pati Ventspils brīvosta

Komentējot Ventspils brīvostas pārstāvja Ģirta Valda Kristovska pārmetumus, ka “Ventspils domes piekoptā ostas politika uzsēžas uz sēkļa” un brīdinājumu, ka Vītoliņam vajadzētu izdarīt secinājumus no tā, kā Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norādīja, ka kopš Kristovskis ir brīvostas valdē, situācija ostā ir tikai pasliktinājusies.

Vītoliņš atgādināja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija pieprasījusi Ventspils valstspilsētas pašvaldības domei atcelt vienpusēji pieņemto lēmumu par pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības valdījumā, tādējādi mainot Ventspils ostas teritorijas robežas.

“Kristovska kungs runā par to, kāpēc Vītoliņš nav nekavējoties izpildījis valdības lēmumu, bet es jau teicu, ka runa būtībā ir par tiem īpašumiem, kurus pašvaldība vēlas izmantot ļoti konkrētiem mērķiem, tai skaitā Eiropas fonda projektiem un ir jābūt iespējai ar šo īpašumu rīkoties, un brīvostas pārvalde šajā gadījumā ir kā suns uz sienas kaudzes – ne pati rīkojas ar šiem īpašumiem, ne dod iespēju ar tiem rīkoties pašvaldībai,” pauda Ventspils mērs.

Viņš atgādināja, ka attiecības starp domi un brīvostas pārvaldi regulē 2004. gadā noslēgtais līgums, kas nosaka, ka pašvaldībai, brīdinot pusgadu iepriekš, ir tiesības izņemt no brīvostas valdījumā esošo pašvaldības īpašumu. “Mēs esam to izdarījuši, bet VARAM uzskata savādāk. Manuprāt, VARAM arguments ir diezgan absurds – viņi to vērtē kā Ventspils ostas teritorijas robežu izmaiņas. [..] kā mainot valdījuma tiesības mēs varam mainīt robežas – tas man nav skaidrs,” atzina Vītoliņš.

Tāpat viņš norādīja uz to, ka dome ir atbildējusi VARAM ar argumentiem un priekšlikumiem tikties un šo jautājumu pārrunāt.

Dome uzskata, ka ne visi īpašumi brīvostas teritorijā tiek izmantoti efektīvi un vērsti uz pilsētas attīstību. Pēc būtības atsevišķi komersanti un pašvaldības uzņēmumi vēlas iegādāties pašvaldībai piederošus zemes gabalus, uz kuriem atrodas šiem uzņēmumiem piederošas būves. Pašvaldībai piederošie zemes gabali atrodas Brīvostas teritorijā, bet faktiski Ventspils brīvostas pārvalde tos neizmanto un neapsaimnieko. Ventspils dome uzskata, ka ir lietderīgi apmierināt šādu uzņēmuma vēlmi.

“Mēs esam saražojusi 153 miljonus eiro vērtu produkciju mūsu rūpniecības uzņēmumos, un mēs gada beigās varētu iziet uz 300 miljoniem eiro. Tagad to visu apturēt un neinvestēt jaunu rūpniecības uzņēmumu izveidē – tas būtu absolūti nepareizi,” uzsvēra Vītoliņš.

Savukārt runājot vēl par Kristovska pārmetumiem, Vītoliņš atgādināja, ka mainoties Ventspils brīvostas pārvaldes valdei 2019. gadā, kravu apjoms ostās ir krities divas reizes. “Ir arī jautājums, cik personīgi viņš [Kristovskis] ir arī ticies ar komersantiem, potenciālajiem investoriem un kādi ir panākumi, ko viņš ir izdarījis. Es, neraugoties uz to, ka neesmu vairs nekāda amatpersona brīvostas valdē, turpinu kontaktēties ar komersantiem un zinu, kādas ir šīs problēmas,” piebilda Vītoliņš.

Foto: F64

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here