Latvijai kā Kohēzijas fonda saņēmējvalstij ir svarīgi, lai finansējuma pieejamība “Rail Baltica” projektam būtu pēc iespējas lielāka un termiņi tā apguvei – pēc iespējas īsāki, trešdien, 3. martā, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda pēc sēdes, kurā deputāti sprieda par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada un gala sarunām ar Eiropas Parlamentu (EP).
Latvijai būtiski, lai sākotnēji plānotais finansējuma apjoms “Rail Baltica” netiktu samazināts, tādējādi nodrošinot tā laicīgu īstenošanu, akcentēja V.A.Tērauda, norādot, ka diskusijas šajā jautājumā starp Eiropas Savienības (ES) Padomi un EP tuvojas noslēgumam. Šodien izskatījām priekšlikumus, kas skar gan Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, gan arī visai ES svarīgā dzelzceļa projekta “Rail Baltica” turpmākā finansējuma pieejamību un apmēru nākamā ES daudzgadu budžeta ietvaros 2021.–2027.gadam, sacīja V.A.Tērauda.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta kopējais finansējums nākamo sešu gadu laikā būs 28,39 miljardi eiro, tostarp transportam – 21,38 miljardi eiro. No tiem 10 miljardus eiro plānots pārcelt no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Savukārt 1,38 miljardus paredzēts izmantot trūkstošo galveno pārrobežu dzelzceļa savienojumu pabeigšanai starp Kohēzijas valstīm, deputātus šodien informēja Satiksmes ministrija, norādot, ka daļa dalībvalstu pagaidām iebilst iecerētajai naudas pārdalei.
Šī instrumenta darbība vērsta uz komunikāciju tīklu attīstību trīs jomās – transportā, enerģētikā un digitalizācijā. Transporta nozarē instrumenta mērķis ir sekmēt kopīgu interešu projektu attīstību, kas paredz efektīvu un savstarpēji saistītu tīklu, kā arī infrastruktūras attīstību gudrai, ilgtspējīgai un drošai mobilitātei, vienlaikus pielāgojot Eiropas transporta tīklu militārās mobilitātes vajadzībām.