Latvijas lidsabiedrība airBaltic šomēnes publiskojusi savu ikgadējo ilgtspējas ziņojumu, kurā apkopota informācija par airBaltic un tās meitasuzņēmumu ilgtspējas rādītājiem 2021. gadā. To komentējis arī bijušais “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Aivars Strakšas.
“Ir pagājusi praktiski nedēļa un nevienā informācijas avotā Latvijā airBaltic nav pieminēta, pat neskatoties uz airBaltic publicēto preses relīzi un Gausa videokonferenci par gada rezultātiem. Arī Satiksmes ministrijas mājas lapā šorīt vēl nebija nekādas informācijas. Var secināt, ka ministrijai tā nav aktualitāte. Var jau saprast ministra kungu. Priekšvēlēšanu gadā var būt vai nu labas ziņas vai arī nekādas. Linkaita kungs negrib atcerēties, ka tieši viņš ir pārvērtis airBaltic par Latvijas dārgāko (valstij un budžetam) kompāniju ieguldot tajā 340 milj. EUR nodokļu maksātāju naudas. Spriežot pēc publicētajiem gada rezultātiem šie ieguldījumi ir jau notērēti un labāk apmaksātais un Linkaita kunga daudz cildinātais Latvijas topmenedžeris Gausa kungs atkal skatās valsts budžeta virzienā,” norāda Strakšas.
Pēc viņa teiktā, vēlēšanās atcerēties par airBaltic kļūst saprotama iepazīstoties ar ilgtspējas un gada pārskata informāciju par 2021. gadu: “Īsais secinājums – airbaltic pārliecinoši virzās maksātnespējas vai kārtējās 100 miljonu valsts finanšu injekcijas virzienā.”
“Pirmkārt, uzņēmuma zaudējumi par 2021. gadu ir 133,6 milj. EUR, kas pie 201 milj. EUR ieņēmumiem uzrāda nopietnas problēmas. Turklāt EBITDAR* ir negatīvs (- 347 tūkst. EUR). Tas nozīmē, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības nesedz operacionālās izmaksas, jeb citiem vārdiem sakot, ja uzņēmums vispār nestrādātu, tad finanšu rezultāti būtu labāki. Pirmā pusgada peļņa bija 61,5 miljoni EUR. Varam izdarīt secinājumu, ka otrajā pusgadā, kad COVID ierobežojumi mazinājās un karš vēl nebija sācies, zaudējumi ir vēl pieauguši par 72,1 miljonu EUR. Tātad zaudējumiem ir tendence pieaugt,” norāda eksperts.
Otrkārt tiek minēts, ka uzņēmuma pašu kapitāls ir negatīvs – (118,7 milj. EUR): “Tas nozīmē, ka uzņēmuma saistības ir lielākas par aktīviem, līdz ar to kreditoriem nav pamata cerēt, ka bez būtiskas finansiālās situācijas uzlabošanās ieguldījumi un rēķini tiks apmaksāti laikus un pilnībā. Kopš 2020. gada uzņēmuma likviditāte ir būtiski pasliktinājusies. airBaltic īstermiņa saistības ir segtas ar apgrozāmajiem līdzekļiem tikai par 75%. Pirms gada gada bija 151%. Stāvokli varētu nedaudz stabilizēt atlikušo valsts piešķirto 45 milj. EUR ieskaitīšana. Protams, ja ES saskaņos. Cik var saprast no pārskata informācijas, tad airBaltic sagaida, ka aprīļa mēneša laikā šāds saskaņojums tiks saņemts. airBaltic turpina katru mēnesi zaudēt ap 11 milj. EUR, kas kaut kādā veidā būs jākompensē. Linkaita solījumi par to, ka Airbaltic atgriezīs visu ieguldīto budžeta naudu, pašlaik izklausās pavisam dīvaini. Tāpēc jau laikam viņš arī klusē,” uzskata Strakšas.
“Treškārt, skatāmies revidenta atzinumu kur ir piezīme, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Sabiedrības un Koncerna spēju turpināt savu darbību. Taču turpat ir atruna, ka atzinums nesatur iebildi attiecībā uz šo apstākli. Kāpēc atzinums nesatur iebildi, paliek mīkla, jo ir pilnīgi skaidrs, ka uzņēmums turpina zaudēt finanšu līdzekļus un situācija neuzlabojas un nav pamata cerēt, ka uzlabosies. Vienīgais glābiņš ir valsts budžets. Taču arī tur ir problēmas, jo ES var nesaskaņot nākošo palīdzības maksājumu. Pati uzņēmuma vadība ir vaļsirdīgāka un komentējot airBaltic likviditātes jautājumu prognozē, ka uz gada beigām, ja saņems pašlaik saskaņošanā esošos 45 milj. EUR, naudas atlikumi varētu būt no 3 līdz 32 milj. EUR. Atceramies, ka obligāciju nodrošinājuma obligātajam atlikumam ir jābūt 25 milj. EUR. Uzņēmuma vadība atzīst – ir ticama varbūtība, ka gada beigās būs jāvēršas pie obligāciju īpašniekiem mēģinot panākt vienošanos par nosacījumu izmaiņām. Ja tās neizdosies panākt, nauda būs jāatgriež un tur ir tikai viens variants – atkal valsts budžets,” pauž Strakšas.
Pēc viņa teiktā, no gada pārskatā esošās informācijas var redzēt, ka airBaltic turpina savu grandiozo lidmašīnu iepirkumu plānu un pat tad, ja ir skaidri redzams, ka priekš airBaltic pārvadājumu nodrošināšanas to skaits ir par lielu: “Ieņēmumi no lidmašīnu iznomāšanas 2021. gadā bija ap 2 milj. EUR. Savukārt 2022 gadā ir plānotas iznomāt jau 11 lidmašīnas. No finanšu viedokļa raugoties, tas ir daudz labāks risinājums, jo pašiem operējot pasažieru pārvadājumus neizdodas panākt pozitīvu EBITDAR, taču iznomājot jācer, ka vismaz tikls segtas investīciju izmaksas, kas ir nesalīdzināmi labāk. Taču šeit man rodas daži jautājumi. “
“Pirmais – vai tas ir tas slavenais, slepenais biznesa plāns pirkt lidmašīnas un pēc tam tās iznomāt? Kāpēc valsts budžetam ir jāatrauj nauda no skolotāju un mediķu algām, lai iznomātu lidmašīnas svešām aviokompānijām? Otrais – kāpēc vissliktāk strādājošā valsts kompānijā menedžeriem ir visaugstākās algas. Turklāt atalgojums valdei 2021, gadā ir pieaudzis par 91 tūkst. EUR un sasniedzis 1,38 milj. Kur ir šīs profesionalitātes pievienotā vērtība? Lidmašīnu iepirkšanā un iznomāšanā? Jāņem vērā, ka šobrīd vadības algas tiek apmaksātas no valsts budžeta, jo kompānija pati nepelna. Ja pelnītu, tad nav žēl un būtu saprotami, pat atbalstāmi, taču kamēr strādā ar zaudējumiem un par uzņēmuma finanšu stabilitāti rūpējas finanšu ministrs un pat bez piemaksas par papildus darbu, vajadzētu iztikt ar to, kas ir paredzēts citām Latvijas valsts kompānijām,” pauž bijušais “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis.
“Joprojām neredzu loģiku nesamērīga lidmašīnu skaita iepirkšanā, kas arī ir liela daļa no kopējās airBaltic problēmas. Varbūt es maldos un airBaltic pamatbizness nav pasažieru pārvadājumi, bet lidmašīnu pirkšana, pārdošana mazākuma akcionāram un ņemšana atpakaļ nomā? Tas daudz ko izskaidrotu. Arī to kāpēc airBaltic dabū priekš Latvijas astronomiskas naudas summas uz pirmo pieprasījumu. Visi pelna – lidmašīnu ražotājs pelna, iznomātājs un mazākuma akcionārs pelna, Gauss pelna. Valsts budžets par to maksā no nodokļu maksātāju naudas. Linkaits šobrīd nodrošina sasaisti starp tiem kuri pelna un tiem kurus piespiež par to visu maksāt. Valdošā koalīcija un pat opozīcija par to visu klusē. Arī masu mēdiji klusē. Citreiz par katru nieku ņemas, bet šoreiz, kad runa ir par simtiem miljonu, kapa klusums. Varbūt nav pareizie uzvārdi? Ir taču jābūt kādam racionālam iemeslam?” komentē Strakšas.