2020. gadā būtiski samazinājās starptautiskie kravu pārvadājumu

2020.gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Ar autotransportu pārvadāja 75,7 milj. t kravu, par 2,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Iekšzemē pārvadāja 60 milj. t kravu, par 7,6 % vairāk. Starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāja 15,7 milj. t kravu – par 12,6 % mazāk. No tiem eksporta kravas veidoja 4,5 milj. t – par 4,8 % vairāk, bet importa kravas 3,1 milj. t – par 6,2 % mazāk. Ārvalstīs pārvadāja 8,1 milj. t kravu, par 21,9 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā ar autotransportu pārvadāto kravu apjoma 76,3 % kravu pārvadāja komercpārvadājumos. Tie saruka par 0,8 %.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēja 1,5 milj. tonnu naftas produktu, kas ir par 43,9 % mazāk.
Kravu pārvadājumu ar sauszemes un cauruļvadu transportu kritums bija vērojams visos ceturkšņos: 1. ceturksnī par 24,1 %, 2. ceturksnī par 14,7 %, 3. ceturksnī par 17,8 %, bet 4. ceturksnī par 0,7 %

2020.gadā kravu apgrozījuma kritums visās ostās

2020.gadā Latvijas ostās bija zemākais kravu apgrozījums kopš 1995. gada. No ostām nosūtīja un ostās saņēma 44,9 milj. tonnu kravu, kas ir par 28 % mazāk nekā 2019. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 23,7 milj. tonnu, par 27,7 % mazāk, Ventspils ostā – 12,9 milj. tonnu jeb par 36,9 % mazāk, Liepājas ostā – 6,6 milj. tonnu jeb par 10 % mazāk, bet mazajās ostās – 1,7 milj. tonnu, par 5 % mazāk.

No ostām nosūtīja 35,3 milj. tonnu kravu, kas ir par 33,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Samazinājās visu svarīgāko nosūtāmo kravu apjomi. Būtiskākais bija ogļu iekraušanas kuģos apjoma kritums par 13,4 milj. t jeb 79,6 %. Naftas produktu nosūtīšana samazinājās par 3,1 milj. t jeb 27,5 %. Nosūtīto kokmateriālu apjoms samazinājās par 10,2 %, konteineru kravu – par 0,4 %, mobilo kravu – par 8,3 %, minerālmēslu – par 21,8 %, šķeldas – par 14,2 %. Savukārt nosūtītās labības un labības produktu apjoms pieauga par 11 %.

Ostās saņēma 9,6 milj. t kravu, to apjoms pieauga par 1,7 %. Naftas produktu izkraušanas apjoms pieauga par 10,8 %. Par 19,3 % pieauga izkrauto celtniecības materiālu apjoms. Dažādu metālu un to izstrādājumu izkraušanas apjoms saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,1 %), bet izkrautās šķeldas apjoms pieauga 7,5 reizes. Savukārt no kuģiem izkrauto konteineru kravu un mobilo kravu apjoms samazinājās attiecīgi par 10,7 % un 11,5 %.

Kravu apgrozījuma samazinājums ostās ceturkšņos saglabājās salīdzinoši vienmērīgs: 1.ceturksnī kravu apgrozījums ostās saruka par 29,3 %, 2. ceturksnī – par 30,9 %, 3. ceturksnī – par 28,7 %, bet 4. ceturksnī – par 22,9 %.

Lidostā “Rīga” saņēma un no lidostas nosūtīja 23,2 tūkst. tonnu kravu jeb par 14,8 % mazāk.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here