Dzelzceļa nozares melnā svītra turpinās arī “Latvijas dzelzceļā” (LDz). Tur Eiropas līdzfinansētie būvprojekti, kas bija jāpabeidz jau pērn, atkal draud ievilkties. Fondu uzraugi brīdina: ja projektus nepabeigs, dzelzceļam būs jāatmaksā jau saņemtie 18 miljoni eiro. Šonedēļ no darba atbrīvots “Latvijas dzelzceļa” finanšu direktors Rems Razums, kā arī Ēriks Šmuksts, kas ilgus gadus bija uzņēmuma valdē, bet pēdējos mēnešus vadīja Tehnisko direkciju, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Līgumu par 48 vilciena pieturu modernizāciju LDz noslēdza 2021. gadā. No Eiropas naudas tam bija paredzēti 37 miljoni eiro. Projektu bija jāpabeidz divu gadu laikā. Līdz pagājušā gada beigām pagaidu ekspluatācijā bija nodotas tikai divas pieturvietas. Vēl vairākās darbi tuvojas noslēgumam, bet citās vēl nemaz nav sākti.
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norāda: “Procentuālā izteiksmē krietni virs puses šie darbi tika pabeigti iepriekšējā gadā. Šogad 1., 2., un 3. ceturksnī ir plānots pabeigt darbus visās šajās līnijās.”
Kavēšanās dēļ dzelzceļš zaudēja 20 miljonus Eiropas fondu naudas. Projektu turpina šogad, kad sācies jauns plānošanas periods un var pretendēt uz naudu no jaunā Eiropas budžeta.
Būvdarbus šajā projektā veic uzņēmumu apvienība, kur galvenais būvnieks ir BMGS. Tas paralēli strādā arī 71 miljonu vērtā “Latvijas dzelzceļa” projektā, kurā modernizē Jelgavas līniju vilcienu ātruma paaugstināšanai.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska norāda: “Līdz šim bija plānots, ka gan peronu projektu, gan vilcienu kustības ātrumu projektu pabeigs šogad, 2024. gadā, lai visas plānotās izmaksas varētu izmaksāt līdz šī gada beigām. Pēc pēdējās informācijas ir problēmas ar jau esošo plānu.”
“Mums notiek ļoti aktīvs un padziļināts plānoto darbu grafika kontroles darbs ar piegādātājiem, kas veic būvniecības darbus. Esam ļoti ciešā sakabē, lai pārliecinātos, vai darbi tiešām tiks paveikti iepriekš plānotajā laikā.”
Šonedēļ fondu uzraugs CFLA Satiksmes ministrijai un “Latvijas dzelzceļam” uzdeva divu nedēļu laikā sniegt informāciju, – ir esošais būvnieks spējīgs pabeigt abus projektus vai līgums jālauž un jāmeklē cits.
Dombrovska norāda: “Gadījumā, ja tie netiek pabeigti, tad mēs nevaram attiecināt arī tās izmaksas, kas ir šinī plānošanas periodā veiktas, jo mērķi netiek sasniegti. Tas ir pietiekami liels risks, projekti ir jāpabeidz.”
Tas nozīmē, ka “Latvijas dzelzceļam” būtu jāatmaksā šajos projektos jau iztērētā Eiropas nauda. Peronu modernizācijā tie ir gandrīz 18 miljoni eiro.
BMGS valdes loceklis Rūdolfs Bubinduss pauž: “Visos objektos ir mazāki vai lielāki kavējumi, pamatā viņus izraisa trešo pušu prasījumi vai noteikumu izmaiņas. Lielākoties tās ir trešās puses – ārēji faktori. Visiem līgumiem ir pagarinājumi, un nekas tāds kritisks tur noteikti nav redzams.”
Šobrīd buvniecību paredzēts pabeigt nepieciešamajos termiņos, un visos objektos notiek aktīvi būvdarbi.
Problēmas projektā ieviesis atklājums par dubulto finansēšanu. “Latvijas dzelzceļš” būvniekam iznomāja savu tehniku un ļāva algot savus darbiniekus. “Nekā personīga” pagājušā gada oktobrī jau stāstīja, ka fakts, ka dzelzceļa darbinieki nesaskaņoti strādā BMGS vai iznomā firmai savu tehniku, paša “Latvijas dzelzceļa” iekšienē tika novērtēts kā iespējama korupcija.
Dombrovska norāda: “Mēs pieprasījām jau pagājušā gadā informāciju “Latvijas dzelzceļam” par tiem darbiniekiem, mehānismiem un materiāliem, kas no dzelzceļa puses tika sniegti kā pakalpojums būvniekam. Šo informāciju mēs esam saņēmuši. Aptuvenās izmaksas – vairākos projektos, ne tikai peroni, bet arī citos projektos ir aptuveni 289 tūkstoši.”
Šī ir summa, ko BMGS jau samaksājis, bet vēl aptuveni 600 tūkstošus uzņēmums dzelzceļam par pakalpojumiem ir parādā. Šo teju miljonu dzelzceļš no Eiropas naudas nevarēs maksāt.
Valsts uzņēmums veicis iekšējas pārbaudes, kā šāda situācija radās. Piesaistīja arī ārēju aditoru. Secināja, ka nekāda krāpšana vai korupcija nav notikusi, bet uzņēmumā nav skaidrības, kurš par ko ir atbildīgs .
“Latvijas dzelzceļš” no Eiropas fondu naudas uzraugiem saņēma instrukcijas, ko drīkst un nedrīkst darīt. Taču atbildīgie norādes ignorēja. Atklājies, ka finanšu direktors Rems Razums Sliežu ceļu pārvaldes vadītājam pat ieteica pielietot “jaunradi” noteikumu apiešanai.
Šonedēļ dzelzceļš piedzīvojis nopietnas kadru pārmaiņas. Darbu atstājuši vairāki svarīgi darbinieki. Dzelzceļa vadītājs apgalvo, ka tas nav saistīts ar problēmām Eiropas finansētajos projektos.
Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā. Rinalds Pļavnieks uzsver, ka tas ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.
Līdzšinējais “Latvijas dzelzceļa” finanšu direktors Rems Razums norāda: “Ja jūs man uzdodad konkrētu jautājumu, vai es esmu kaut kādā veidā sodīts, vai kāds disciplinārsods piemērots, tad atbilde ir – nē.”
Tomēr finanšu direktoram Remam Razumam šopiektdien “Latvijas dzelzceļā” bija pēdējā darba diena. Dzelzceļš uzstāj, ka tas nav saistīts ar kļūdām peronu projektā. Darbs uzteikts arī Ērikam Šmukstam, kas dzelzceļā vadošos amatos strādājis vairākas desmitgades.
Pļavnieks norāda: “NP: Tātad viņš ir atbrīvots no amata, vai šī pārbaude ir iemesls, kādēļ tas ir noticis?
Ēriks Šmuksts līdz šīs nedēļas sākumam veica Tehniskās direkcijas vadītāja pienākumu izpildītāja pienākumus. Tiešām Ēriks ir ar lielu profesionālo bagāžu “Latvijas dzelzceļā”. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju. Var teikt, ka šajā lēmumu pieņemšanas struktūrā šī pārbaude spēlēja zināmu lomu.”
Šmuksts kopā ar kādreizējiem “Latvijas dzelzceļa” vadītājiem, Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas, ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Viņi bija izveidojuši sev prezidentu amatus, par kuriem saņēma papildu samaksu par tiem pašiem darba pienākumiem. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā. Tehnikas iznomāšanas uzraudzība bija viņa atbildība.
Būvnieks BMGS darbu kavējumos vaino nekārtības ap “Latvijas dzelzceļa” tehnikas iznomāšanu un novēlotus maksājumus. Valsts uzņēmums privātajam pārmet nespēju sakārtot papīrus un piesaistīt darbiniekus. Strīdu patiesais iemesls varētu būt tas, ka papildus jau esošajiem projektiem, būvnieks cīnās arī par līgumu dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizēšanai Bolderājas virzienā.
BMGS pagājušā gada izskaņā no iepirkuma tika izslēgts. Uzvarēja būvnieku “Nordes būve” un “BCC” apvienība. 58 miljonus eiro vērtajā projektā būvkompānijas piesaistījušas apakšuzņēmumu “TEK Baltic”, kurā daļas pieder kādreizējam politiķim Emīlam Jakrinam.
Pļavnieks skaidro: “Jautājums ir par to, vai mēs šādu iemeslu dēļ varam pieņemt savādākus lēmumus. Atbilde ir, ka mēs to nevaram. Izvēle nav ideāla, bet mēs neesam būvniecības uzņēmums un mēs neesam atbildīgi par to, kādi pretendenti piedalās.”
Bubinduss norāda: “Mūs izslēdza, es pat teiktu vairāk – mūsu piedāvājumu pēc būtības nevērtēja, jo mūs izslēdza pēc precizējumu iesniegšanas. IUB atļāva slēgt līgumu. Protams, ka mēs šo lēmumu nesaprotam, tas nav pieņemams, un aizstāvam savas tiesības tālāk. Jā, mēs esam iesnieguši prasību tiesā.”
Būvnieks tiesai pieprasījis steidzami noteikt pagaidu noregulējumu – aizliegt “Latvijas dzelzceļam” slēgt līgumu ar “Nordes būve” un “BCC apvienību”.
Foto: F64