Kravu apgrozījums 2023. gadā ostām liek rast jaunus stratēģiskās attīstības virzienus

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem aizvadītajā 2023. gadā par 19,6% jeb 9,4 miljoniem tonnu samazinājies ostu kravu apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gada statistiku. Apgrozījuma kritums skaidrojams ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apjoma pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

“Esošā situācija ostās nozarei jāpieņem kā platforma mainībai uz augšu. Tā jāuztver kā iespēja stratēģiskai attīstībai, piesaistot jaunus tirgus, kā arī nodrošinot klientiem jaunus loģistikas pakalpojumus. Piemēram, ir skaidri redzamas iespējas konkurēt par ASV un Tālo Austrumu kravu plūsmu uz Centrālo un Austrumeiropu. Ja mēs salīdzinām Hamburga-Prāga un Rīga-Prāga kravu pārvadājumu izmaksas no Tuvajiem Austrumiem, mums ir 300-400 eiro priekšrocība uz katru konteineru. Tā ir ļoti nozīmīga priekšrocība, kuru jāizmanto. Jāizceļ arī Rīgas ostas veiksmīgas sadarbības ceļā nodrošinātā Ukrainas graudu kravu piegāde pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Krītoties kravu apgrozījumam, esmu pārliecināts, ka visas ostas izmantos savu potenciālu izaugsmei, attīstot arī ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un uzlabojot preču aprites kanālus”, vērtējot ostu statistiku, atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu 2023. gadā galvenokārt ietekmēja ogļu un naftas produktu kravu apjoma kritums. Ogļu kravu apjoms samazinājies vairāk nekā uz pusi – par 56% jeb 4,7 miljoniem tonnu, kas saistīts ar pieprasījuma samazinājumu pēc ogļu importa Eiropā. Strauji turpina sarukt naftas produktu apgrozījums, tas samazinājies par 48,4% jeb 3,8 miljoniem tonnu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Samazinājums vērojams arī beramkravu sektorā par 21,1%, lejamkravu apgrozījumā par 47,2%, bet ģenerālkravu segmentā kritums bijis 6% apjomā. Stabila tendence saglabājusies ro-ro kravām, to apjoms aizvadītajā gadā bijis 3,4 miljoni tonnas, savukārt kokmateriālu apgrozījums bijis 4 miljoni tonnas.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2023. gadā ir bijis kritums ostu kopējā kravu apjomā, taču vienlaicīgi ir bijis arī pieaugums vairākos kravu segmentos. Strauji kāpis labības kravu apgrozījums, tas pieaudzis par 14%, kā arī par 7,4% palielinājies konteineru kravu apjoms.

Rīgas ostā 2023. gadā pārkrautas 18,8 miljoni tonnas. Salīdzinot ar 2022. gadu, kravu apjoms sarucis par 20,1% jeb 4,7 miljoniem tonnu. To ietekmēja sarukums ogļu, naftas produktu, rūdas un kokmateriālu kravu segmentos. Taču vienlaikus Rīgā pozitīva tendence bijusi labības kravu apgrozījumam, kas pieaudzis par 23,1% un kokmateriālu kravām, kas palielinājās par 9,8%.

Liepājas ostā 2023. gadā kopējais kravu apjoms bijis 7,2 miljoni tonnas, taču tas ir par 4,9% zemāks nekā 2022. gadā. Šo apjoma sarukumu ietekmēja ogļu, naftas produktu, kokmateriālu, konteineru, beramkravu un celtniecības materiālu kravu apgrozījums. Liepājā veiksmīgi par 40,7% izdevies palielināt cukura kravu un par 17,2% kāpināt šķeldas kravu apjomu, par 7,4% ir pieaudzēts labības kravu apmērs un par 2,7% kāpis ro-ro kravu apgrozījumu ar Vāciju.

Ventspils ostā pērnā gada statistika uzrāda, ka kopskaitā ostā pārkrautas kravas 10,4 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 29,3% mazāk kā gadu iepriekš. Ventspilī bijis ievērojams kritums naftas produktu sektorā, kā arī ogļu, kokmateriālu un ro-ro kravu segmentos. Vienlaicīgi ostai izdevies kāpināt rūdas kravu apjomu par 18,4%, par 7,2% pieaudzēt labības kravas un 4,3 reizes palielināt celtniecības materiālu kravu apgrozījumu.

Latvijas mazās ostas 2023. gadā uzrādījušas pozitīvu tendenci, saglabājot stabilu kopējo kravu apgrozījumu un kopskaitā pārkraujot 2,2 miljonus tonnas. Salacgrīvas ostā, salīdzinot ar gadu iepriekš, kravu apjoms palielinājies par 23,7%, Skultē bijis kritums par 7,1%, Mērsragā vērojams pieaugums par 0,8%, savukārt Rojā neliels samazinājums par 0,1%.

Tāpat kā ostas, arī dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmē ģeopolitiskā situācija, un kopējais kravu apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājies par 27,6% jeb 6 miljoniem tonnu gadā.

Foto: F64

Jaunākie raksti

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Darbu LDz atstājis finanšu direktors Razums un kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts

Dzelzceļa nozares melnā svītra turpinās arī “Latvijas dzelzceļā” (LDz). Tur Eiropas līdzfinansētie būvprojekti, kas bija jāpabeidz jau pērn, atkal draud ievilkties. Fondu...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here