Dzelzceļa transports atgūst popularitāti visā Eiropā, un šis ir īstais laiks gan pasažieru, gan kravu pārlikšanai uz dzelzceļu kā videi draudzīgu un drošu pārvadājuma veidu. Rail Baltica projekts Baltijas valstis iekļaus Eiropas transporta sistēmā, – tā, piedaloties konferences “Europe of Carpathians” diskusijā, sestdien pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
„Raugoties no Latvijas un visu trīs Baltijas valstu skatu punkta, Rail Baltica ir projekts, kas novērsīs trūkstošo savienojuma posmu ar Centrālo un Rietumeiropu. Eiropas standarta dzelzceļa līnija radīs jaunas pasažieru un kravu transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Eiropu,” pauda T. Linkaits, piebilstot, ka tas sniegs ieguvumus ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Polijai un visai Eiropai kopumā.
Ministrs uzsvēra, ka transporta infrastruktūras attīstība un jaunu koridoru veidošana Centrālajā un Austrumeiropā ne tikai cels dzīves kvalitāti vairāk nekā 110 miljoniem iedzīvotāju, bet arī veicinās reģiona ekonomiku un starpvalstu sociālekonomisko sadarbību.
“Savienojamības attīstība arī jābalsta uz jaunas loģistikas ķēdes veidošanu starp Baltijas un Melnās jūras, Adrijas un Egejas jūras reģioniem. Šajā ziņā katra valsts Ziemeļeiropā, Centrāleiropā un Austrumeiropā var piedāvāt savas priekšrocības integrēta koridoru tīkla attīstībai,” sacīja T. Linkaits. “Esam gatavi strādāt kopā, lai uzlabotu transporta un loģistikas savienojumus par labu mūsu valstu ekonomiskajai attīstībai, stabilitātei un drošībai.”
Nobeigumā ministrs uzsvēra, ka Latvija šogad 20.–22.jūnijā Rīgā rīkos septīto Trīs jūru iniciatīvas samitu un biznesa forumu. Ministrs aicināja konferences dalībniekus piedalīties šajā pasākumā un izmantot iespēju apspriest un izpētīt, kā veicināt valstu savienojamību un izveidot komerciāli virzītus, investīcijām pievilcīgus ekonomiskos koridorus Eiropas Centrālajā un Austrumeiropā.
Konferenci rīko Polijas Sejms un tā veltīta transporta sistēmu un infrastruktūras attīstībai Centrālajā un Austrumeiropā. Konferencē piedalās Polijas, Ukrainas, Lietuvas, Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas un Čehijas par transportu un infrastruktūru atbildīgās amatpersonas.
Foto: Valsts kanceleja