Ekonomikas ministrs brīdina: Tūrisma nozare ir uz bankrota robežas

Cīnoties pret Covid-19 infekcijas izplatību un ieviešot ierobežojumus, šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Nozares darbība faktiski ir apstādināta – starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, kam ir tieša ietekme uz viesnīcu un tūrisma operatoru sektoriem, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks, raksturojot situāciju nozarē, uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Tāpēc kopā ar nozari esam sagatavojuši priekšlikumus gan īstermiņa risinājumiem, kas ieviešami nekavējoties, turpinot sniegt atbalstu arī 2021. gadā, lai pasargātu nozari no masveida maksātnespējas procesiem līdz jaunās tūrisma sezonas sākumam, gan atbalsta pasākumus, kas sekmētu nozares atkopšanos turpmākajos gados. Lai sniegtu atbalstu tūrisma nozares komersantiem, Ekonomikas ministrija piedāvā risinājumus trīs virzienos – komercdarbības aizsardzībai, izmaksu samazināšanai un apgrozījuma veicināšanai nākamajā tūrisma sezonā,” norāda ekonomikas ministrs.

Komercdarbības aizsardzības pasākumi:

  • aizsardzības nodrošināšanai pret maksātnespēju, līdz 2021. gada 31. augustam atjaunot aizliegumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu visiem tūrisma nozares komersantiem;
  • nodrošināt labvēlības periodu Altum izsniegtajos aizdevumos visiem tūrisma nozares komersantiem līdz 2021. gada 31. jūlijam apgrūtinātas ekonomiskās darbības apstākļos atliktajai daļai no pamatsummas.

Komercdarbības izmaksu samazināšanas pasākumi:

  • atbalsta programmas tūrisma operatoru repatriācijas izmaksu segšanai un LIAA ieviestā atbalsta instrumenta Covid-19 skartajiem tūrisma nozares uzņēmumiem atlikumu (aptuveni 4,5 milj. eiro) izlietot atbalstam viesnīcām un ļaut izmaksas attiecināt arī uz operacionāliem izdevumiem (t.sk. atalgojuma izmaksai, bet ne pamatlīdzekļiem). Potenciālais atbalsta periods – š.g. 31. novembris (pie labvēlīga Eiropas Komisijas saskaņojuma) līdz 2021. gada jūnijam;
  • kopā ar VARAM izvērtēt iespēju tūrisma nozares komersantiem samazināt izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem pašvaldības un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās;
  • rast risinājumu pašvaldību budžeta ietvaros piešķirt atlaides nekustamā īpašuma nodoklim un nomai tūrisma mītnēm un sabiedriskās ēdināšanas komersantiem Rīgā un Jūrmalā, paredzot, ka nekustamā īpašuma nodokļa un nomas atlaides būtu pieejamas iepriekš minētajiem tūrisma nozares komersantiem līdz 2021. gada 30. septembrim;
  • tūrisma operatoru sektora glābšanai rast risinājumu valsts garantiju izsniegšanai (finansējuma pārdale no esošiem resursiem, tam paredzēt līdz 18 miljoniem eiro). Valsts garantijas tūrisma operatoriem piešķirt līdz 2023. gada 31. decembrim.

Komercdarbības apgrozījuma veicināšanas pasākumi:

· veicot grozījumus ES fondu programmā “Atbalsts nodarbināto apmācībām”, paredzēt darba algas izmaksu segšanu apmācību laikā tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, rodot risinājumu iespējamā atalgojuma apmaksas piemērošanai pilnā apmērā, bez komersanta līdzfinansējuma, tādējādi daļēji risinot dzīvotspējīgo komersantu atalgojuma jautājumu, šim mērķim novirzot 1,8 milj. eiro;

· uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, izvērtēt noteikto ierobežojumu mazināšanu, tostarp sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru lemt par pasākumiem, lai biznesa un organizētu grupu tūristi varētu ieceļot Latvijā, izslēdzot prasību ievērot pašizolāciju;

· izvērtēt iespēju Atveseļošanas un noturības stratēģijas līdz 2023. gadam ietvaros veikt investīcijas 100 miljonu eiro apmērā tūrisma infrastruktūrā, kas veicinātu lielāku izklaides tūrisma attīstību, nodrošinot straujāku tūrisma eksporta attīstību.

Tūrisma nozarē darbojas dažādu veidu uzņēmumi: informācijas un pakalpojumu sniedzēji tiešsaistes un bezsaistes režīmā, ceļojumu aģenti un ceļojumu operatori, izmitinātāji, galamērķa pārvaldības organizācijas, tūrisma objektu pārvaldītāji un pasažieru pārvadātāji. Taču nozares galvenie sektori ir trīs – tūristu mītņu sektors, sabiedriskās ēdināšanas sektors, kā arī tūrisma operatoru un aģentūru sektors. Vienlaikus jāuzsver, ka Latvijā pēdējā desmitgadē ir izveidojusies situācija, ka aptuveni 70-80% ārvalstu tūristu koncentrējās Rīgā, kurā ir izveidota pamatīga tūrisma infrastruktūra. Apstājoties starptautiskajai tūrisma plūsmai un būtiski samazinoties iekšzemes ceļošanai, jāapzinās, ka būtisks samazinājums vērojams arī Rīgas viesnīcās, restorānos, muzejos un visos citos tūrisma objektos.

Jaunākie raksti

Saeima konceptuāli atbalsta ieceri pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai

Saeima konceptuāli atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus, kas paredz pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai. Saeimas Tautsaimniecības,...

Vitenbergs: Iespējams AS “Latvijas dzelzceļš” tiks restrukturizēts

Iespējams, valstij piederošais koncerns AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) tiks restrukturizēts, arī apvienojot tā meitas uzņēmumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs...

Latvijas ostas pielāgojas jaunajai ģeopolitiskajai situācijai un kāpina apgrozījumu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem, 2022. gadā par 15,2 % pieaudzis kravu pagrozījums Latvijas ostās salīdzinājumā ar 2021. gadu. Kopējais...

Lembergs: Ostu reforma rāda, ka Kariņa valdība nicina Latviju

Ar ostu reformu Kariņa valdība vēlējās atgriezt PSRS laikus Latvijā, sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs. Lembergs atgādināja,...

Vitenbergs: Es nevaru apgalvot, ka 100% uzticos “airBaltic” vadībai

Es nevaru apgalvot, ka 100% uzticos “airBaltic” vadībai, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs. “Martins Gauss un visa...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here