Gada trīs ceturkšņos pieauguši koncerna “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības ieņēmumi, pieaugušas arī pamatdarbības izmaksas

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos “Latvijas dzelzceļš” koncerns gan turpināja darbu pie visa uzņēmuma efektivitātes veicināšanas, gan īpašu uzmanību pievērsa kravu pārvadājumu apjomu stabilizācijai un palielināšanai. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos tas ir bijis patiešām izaicinošs uzdevums, tomēr varam būt gandarīti par paveikto – pārvadāto kravu apjoms pa dzelzceļu sastādīja 16,84 miljonus tonnu, un tas ir par 9,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Šogad būtiski jeb par gandrīz 40% ir palielinājies arī pasažieru skaits, un tas vēlreiz apliecina to, cik liela nozīme ir pašlaik LDz īstenotajiem vērienīgajiem pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektiem, kas vēl vairāk palielinās to iedzīvotāju skaitu, kas savās ikdienas gaitās izmanto vilcienu.”

Lielāko kravu pārvadājumu īpatsvaru jeb 67,6% veidoja importa pārvadājumi. Būtiskāko kravu segmentu vidū bija akmeņogļu pārvadājumi (23,6%), naftas un naftas produktu pārvadājumi (19,7%) un graudi, graudu pārstrādes produkti, sēklas un augļi (17,9%). Minerālmēslu pārvadājumu īpatsvars kopējā pārvadājumu apjomā bija 4,8%, koksnes un tās izstrādājumu īpatsvars bija 4,9%, pārējo kravu īpatsvars – 29,1%.

Būtisks VAS “Latvijas dzelzceļš” darbības rādītājs ir arī vilcienu nobraukto km skaits, kas ir pamatā infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu. 2022.gada 9 mēnešos vilcienu km skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada tādu pašu periodu ir palielinājies par 6%, no tiem kravu pārvadājumos bijis pieaugums par 7,9%, pasažieru pārvadājumos – par 4,6%. Pa “Latvijas dzelzceļš” publiskās lietošanas infrastruktūru 2022.gada trīs ceturkšņos kravu pārvadājumos ir mēroti 3,51 miljoni vilcienu km, bet pasažieru pārvadājumos nobraukti 4,73 miljoni vilcienu km (t.sk. SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” – 36 tūkstoši vilcienu km).

“Latvijas dzelzceļš” koncerns šī gada 9 mēnešos ir guvis pamatdarbības ieņēmumus 201,23 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada 9 mēnešos. Energoresursu un citu resursu cenu būtiskā kāpuma rezultātā ir palielinājušās arī pamatdarbības izmaksas – ja 2021.gada 9 mēnešos tās bija 188,9 miljoni eiro, tad šī gada 9 mēnešos izmaksas pieaugušas par 9,3 miljoniem eiro un sasniedza 198,2 miljonus eiro. 2022. gada 9 mēnešos koncerna saimnieciskās darbības rezultātā ir gūta peļņa 1,766 miljonu eiro apmērā.

2022.gadā “Latvijas dzelzceļš” koncerna un VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenās prioritātes un mērķi ir saistīti ar uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu un finanšu līdzsvara nodrošināšanu, kvalitatīvas un drošas publiski pieejamās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī ar organizatorisko un tehnoloģisko procesu pastāvīgu pilnveidošanu. Būtiska uzmanība arī turpmāk tiks pievērsta mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai, piesaistot kravu pārvadājumus jaunos tirgos un izstrādājot jaunus pakalpojumus.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here