Koalīcijā izcēlies stratēģiskās naftas konflikts

Pēc tam, kad Neatkarīgā publiskoja Ekonomikas ministrijas plānus otrreiz kāpt uz grābekļa un nozīmīgu daļu Latvijas stratēģiskās naftas rezerves uzglabāt ārzemēs, koalīcijā šai jautājumā sācies konflikts. Aizsardzības ministrs Pabriks neslēpj: “Esmu augstākā mērā neapmierināts!”

Pagājušajā pirmdienā valdības koalīcijas padomē panākta vienošanās par nepieciešamību degvielas rezerves arī fiziski uzglabāt Latvijā. Neraugoties uz to, Ekonomikas ministrijai pakļautais Būvniecības valsts kontroles birojs turpina jauno iepirkumu, paredzot iespēju naftas produktus glabāt ārzemēs. Tā nepārprotami ir Ekonomikas ministrijas pašdarbība.

Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” atļauj 75% stratēģisko naftas rezervju uzglabāt ārzemēs. Pašlaik ārzemēs tiek glabāts 41% stratēģiskās naftas rezerves, un jaunajā iepirkumā šī proporcija vēl var tikt ievērojami palielināta par sliktu Latvijai.

Katra valsts domā par sevi

Te jāatgādina problēmas būtība. Apmaksājot stratēģiskās naftas rezerves uzglabāšanu ārzemēs, Latvija šo rezervi faktiski nodrošina tai valstij, kurā degviela fiziski atrodas, nevis sev. Teorētiski pirmtiesības uz šo degvielu lielā krīzē vai kādā citā X stundā ir Latvijai. Par to arī tiek maksāta milzīga nauda. Sešciparu skaitļi! Protams, visi papīri ir kārtībā arī jaunajā iepirkumā, kas tiek lēsts uz 16 miljoniem eiro (bez PVN). Taču, ja valstu robežas būs ciet, komersanti pie labākās gribas šo degvielu nevarēs atvest uz Latviju. Arī tad, ja viņu mītnes valsts nolems visus pieejamos resursus mobilizēt savām vajadzībām. Tad tā būs komersantiem nepārvarama vara, lai kas arī būtu rakstīts viņu līgumos ar Būvniecības valsts kontroles biroju.

Uz šādu risku sarunā ar Neatkarīgo norāda arī aizsardzības ministrs

Artis Pabriks: “Mēs redzam, ka pat salīdzinoši nelielā krīzē visi starptautiskie solījumi var tikt pakļauti šaubām. Piegādes līnijas tiek pārrautas, un katra valsts domā tikai par sevi!”

Un vēl viens ārkārtīgi būtisks aspekts – rezervētā degviela, ka atrodas Latvijā, komersantam jāpiegādā 48 stundu laikā, kamēr no ārzemnieka piegāde tiek prasīta 20 dienu laikā. “Ko kara apstākļos nozīmē 20 dienas?” retoriski vaicā Artis Pabriks. “To, ka viss ir beidzies!”

Lietas kārto Patmalnieks

Arī citi Neatkarīgās avoti vērš uzmanību uz mācību, ko sniegusi Covid-19 krīze. Situācijā, kad visām Eiropas valstīm vienlaicīgi nepieredzētā daudzumā bija nepieciešamas sejas aizsargmaskas un citas medicīniskās preces, valstis vienkārši aiztaisīja robežas šai tirdzniecībai, lai izejmateriāli neaizplūstu. Un, kāda ir garantija, ka no Nīderlandes vai Zviedrijas kara gadījumā Latvijas rezervētā degviela vispār tiks atvesta? Ja neskaita parakstītu papīru, tad nekāda. Par to arī valdības kuluāros pašlaik tiek spriests. Vispirms šaurākā lokā notikusi arī saruna pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa – par to, ka rezervi vairs nedrīkstētu glabāt ārzemēs. Aizsardzības ministrs premjeram iesniedzis divas oficiālas vēstules. Visbeidzot arī koalīcijas padomē panākta vienošanās, ka krīzes degviela uzglabājama Latvijā. Taču praksē tas neko nav mainījis.

Ar premjera biroja vadītāja Jāņa Patmalnieka gādību tālāk šis jautājums nav virzīts. Zīmīgi, ka Patmalnieks iepriekš kā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks pats piedalījās esošās kārtības uzturēšanā. Viņš arī vadīja degvielas rezervju iepirkuma konkursa komisiju, un citastarp 2017. gadā bija spiests taisnoties, kādēļ Latvijas stratēģisko rezervi glabā ar Kremļa saimnieku saistīta kompānija “Gunvor”. (Un glabā joprojām!)

Partneri gaida sarunu valdībā

To, ka esošā kārtība no Latvijas stratēģisko drošības interešu viedokļa neder, Aizsardzības ministrija jau savlaicīgi vēstīja:

“Kopējā nostāja no Aizsardzības ministrijas puses ir tāda, ka 100% naftas rezervju uzglabāšana Latvijā būtu ļoti nozīmīga garantija valsts drošībai, jo apdraudējuma laikā iespējamas blokādes un apgādes nogriešana.”

Pirms nedēļas arī partiju “Attīstībai/Par!” un KPV LV līderi informēja medijus, ka valdībā tikšot spriests par degvielas drošības rezervju glabāšanu Latvijā lielākā apjomā. Un to, ka Ekonomikas ministrija ir apņēmusies izstrādāt nepieciešamās izmaiņas. Taču praksē nekāda spriešana nav notikusi, un pat ja arī notiktu – konkurss par uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu jau ir izsludināts, un tas paredz iespēju Latvijas degvielas rezervi uzglabāt ārzemēs. Tomēr vairāk par problēmas būtību Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB), šķiet, satrauc kritisks viedoklis par esošo rezervju iepirkšanas un uzglabāšanas kārtību.

Mjakuškinai nepatīk raksts

Pēc Neatkarīgās publikācijas “Latvijas naudu iznieko ārzemju stratēģiskajām rezervēm” biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina redakcijai atsūtīja pretenziju rakstu, pieprasot publikācijā veikt labojumus. Bildes paraksts neatainojot, kā realitātē notiek valsts naftas produktu drošības rezervju kontrole. “Tāpat birojs vērš uzmanību, ka komersantu, kas uzglabā šīs drošības rezerves, pienākums ir enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā Latvijai šos naftas produktus pārdot nepieciešamajā daudzumā, kas atbilst tam naftas produktu apjomam, par kuru ir slēgta vienošanās attiecībā uz valsts naftas produktu drošības rezerves uzturēšanas pakalpojumiem.” Bet jāatgādina, tieši par to ir satraukums un bažas, ka nolīgtie komersanti nespēs izpildīt piegādes pienākumu.

Pilnu BVKB pretenzijas tekstu par Neatkarīgās publikāciju var lasīt šeit

Ko liesim helikopterā

Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Mjakuškina par neobjektīviem uzskata arī Neatkarīgās publicētos datus, ka pašlaik kategorijā “benzīns un aviācijas degviela” Latvijā tiek glabāts tikai 1 tūkstotis tonnu, bet pārējie rezervei nepieciešamie 90 tūkstoši tonnu atrodas Lietuvā, Nīderlandē un Zviedrijā. Jā, tas tiesa, ka kopējais uzglabājamās degvielas daudzums ir daudz lielāks ‒ 386 667 tonnas, un nepilni 60% no kopējā daudzuma tiek uzglabāti Latvijā. Lielākā daļa Latvijas degvielas rezerves ir dīzeļdegviela. Taču lidmašīnās un helikopteros dīzeli liet nevar. Bet X stundā var rasties nepieciešamība arī pēc lidošanas. Un, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku helikopters Mi-17, kas tiek izmantots visdažādākajos glābšanas darbos, patērē 800 litrus degvielas stundā. Ir svarīgi, lai lidaparātu būtu ar ko uzpildīt – un tepat Latvijā.

Kā atzīst aizsardzības ministrs Artis Pabriks: “Degvielas virtuāla uzglabāšana ārpus Latvijas ir sevis mānīšana un naudas izšķērdēšana.” Tātad Ekonomikas ministrija ar BVKB starpniecību šobrīd iecerējusi turpināt mānīt sabiedrību un šķērdēt valsts naudu, iepērkot virtuālu degvielu, kas X stundā nebūs pieejama.

Imants Vīksne

Foto: F64

Jaunākie raksti

Maijā lidostā turpinājās pasažieru apgrozījuma pieaugums

Šī gada maijā lidostā "Rīga" apkalpoti 85,2 tūkst. pasažieru, par 8,3 reizēm vairāk nekā 2020. gada maijā un par 54,4 % vairāk...

Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija pārtop par multimodālu mobilitātes centru Baltijā

Turpinoties Rail Baltica būvniecības darbiem, ceturtdien, 17. jūnijā notika tiešsaistes diskusija, kurā Rail Baltica projekta ieviesēji, dzelzceļa un autotransporta nozares pārstāvji kopā...

airBaltic uzsāk lidojumus starp Rīgu un Neapoli

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gada 18. jūnijā uzsāk regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Neapoli Itālijā. airBaltic izpilddirektors...

Vasaras saulgriežos gaidāmas izmaiņas apmēram 500 reģionālo autobusu maršrutu un piecās vilcienu līnijās

Līgo svētku laikā, no 2021. gada 23. līdz 27. jūnijam, kā arī 19. jūnijā, pārceltajā darbadienā, gaidāmas izmaiņas apmēram 500 reģionālo autobusu...

Saeima konceptuāli atbalsta ostu reformu

Saeima trešdien, 16. jūnijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas ostu likumā, kas paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām - izvēlēties savu...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here