Lembergs par ostu reformu: Tas ir Latvijas PSR ostu pārvaldes modelis

Tā kā brīnumi nenotiek un 150 000 iedzīvotāju parakstus līdz 8. aprīlim referenduma rīkošanai savākt neizdosies, Rīgas un Ventspils ostu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām ir neizbēgama, uzskata ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Intervijā “Neatkarīgajā” Lembergs pauda, ka grozījumi Likumā par ostām atgriezīs Latviju PSRS laikos, kad ostas pārvaldīja valsts varas ierēdņi, kurus interesēja tikai no ostu darbības ienākošā nauda un kuriem bija vienaldzīgas vides piesārņojuma izraisītās problēmas.

“Kad pirms trīsdesmit četriem gadiem kļuvu par Ventspils mēru – tajā laikā Ventspils pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju –, Ventspils ostas administrāciju veica valsts uzņēmums “Ventspils tirdzniecības osta”. Visus lēmumus pieņēma valsts uzņēmums, kas bija pakļauts “Latvijas kuģniecībai”, kura savukārt bija pakļauta PSRS Jūras lietu ministrijai. Likumā tagad nostiprinātais variants, ka ostas uzraudzības funkcijas turpmāk veiks valsts uzņēmums, lai arī tas tiek saukts par akciju sabiedrību, tas ir valsts uzņēmums, un līdz ar to tas ir tieši tāds pats pārvaldības modelis, kāds tas bija padomju laikā. Citiem vārdiem, šī Latvijas vara pēc 33 gadiem atgriež padomju ostu pārvaldības modeli,” sacīja Lembergs.

Viņš skaidroja, ka gan padomju laikā, gan tagad ostu attīstību vai, pareizāk teikt, stagnāciju, noteiks valsts uzņēmums, kuru nevadīs vietējie iedzīvotāji: “Tā kā visus galvenos lēmumus pēc šī modeļa ieviešanas pieņems rīdzinieki, viņiem būs dziļi nospļauties uz to, kādu iespaidu uz pilsētas attīstību atstāj osta. Šis padomju pārvaldības modelis bija novedis pie tā, ka 1980. gadu beigās izveidojas krīze – konflikts starp ostas darbību un ventspilnieku dzīves vidi. Ventspilnieki no ostas saņēma smakas, putekļus un veselības problēmas, savukārt visu naudu no ostas savāca Maskava. Modelis, kuru tagad mums vardarbīgā kārtā ir atnesuši Jaunā konservatīvā partija, Krišjāņa Kariņa valdība un tagadējā koalīcija, tas ir Latvijas PSR ostu pārvaldes modelis. Es esmu pret Latvijas PSR laiku atgriešanos suverēnajā Latvijā. Esmu pret PSRS atgriešanos Latvijā, tajā skaitā ostu pārvaldē. Šis modelis jau padomju laikā pierādīja sevi kā dzīvotnespējīgs. Nav pamata uzskatīt, ka tas izrādīsies dzīvotspējīgs neatkarīgajā Latvijā.”

Vaicāts, ja nebūtu kara Ukrainā, vai tad izdotos savākt parakstus referenduma rīkošanai par ostām, Lembergs teica: “Nē, referenduma likums ir uztaisīts tā, lai neviena iniciatīva nesavāktu referendumam nepieciešamo parakstu skaitu. Likums ir uzrakstīts tā, ka referendumu tauta ierosināt nevar.”

Savukārt vaicāts, vai likuma grozījumu autori valsts kapitālsabiedrības akcijas par smiekla naudu nemēģinās pārdot saviem draugiem, A. Lembergs atbildēja: “Tāds jau arī bija Bordāna, Linkaita, Juraša plāns – ostas akcionēt un pēc tam akcijas pārdot. Viņi apzināti samazināja Ventspils ostā kravu apgrozījumu – divu gadu laikā divas reizes. Līdz ar to ostu aktīvu vērtība būtiski samazinājās. Ostu kredītspēja pilnībā zuda. Atliek vien ostas novest līdz maksātnespējai un tad tās par pliku velti atdot partijas sponsoriem. Bija iecerēts tīrs korupcijas projekts. Bet koalīcija sanāca tāda, kāda tā sanāca, un dabūt cauri tik klaji koruptīvu darījumu viņiem neizdevās. Tas process negāja tik ātri. Nāksies viņiem šo procesu turpināt nākamajā koalīcijā jaunajā Saeimas sasaukumā. Tad arī Jaunā konservatīvā partija varēs turpināt nodrošināt saviem sponsoriem Latvijas stratēģiskās infrastruktūras privatizāciju. Tad jau redzēsim, kā tas viņiem izdosies. Pagaidām līdz Saeimas vēlēšanām nekas tāds vēl nevar notikt.”

Foto: F64

Jaunākie raksti

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Darbu LDz atstājis finanšu direktors Razums un kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts

Dzelzceļa nozares melnā svītra turpinās arī “Latvijas dzelzceļā” (LDz). Tur Eiropas līdzfinansētie būvprojekti, kas bija jāpabeidz jau pērn, atkal draud ievilkties. Fondu...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here