Liepājas SEZ pārvalde turpina īstenot ieceri par atkrastes vēja enerģijas nozares centra izveidi Baltijas jūras austrumu daļā

LIAA rīkotajā seminārā par Latvijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmējdarbības potenciālu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis iepazīstināja ar paveikto, lai Liepājas ostā izveidotu atkrastes vēja enerģijas atbalsta bāzi un veidot nozares centru Baltijas jūras austrumu daļā ar nepieciešamajā ražošanas un loģistikas jaudām, izglītības kapacitāti, sagatavojot nepieciešamos speciālistus.

Kā nosaka Baltijas jūras telpiskais plānojums, Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir iezīmētas piecas potenciālās vēju parku atrašanās vietas, kuras visas atrodas 100 km rādiusā ap Liepāju, bet 250 km rādiusā atrodas visi Baltijas valstu plānotie vēja parki.

Kā seminārā uzvēra Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, Liepājas SEZ pārvalde jau ilgāku laika periodu strādā, lai sasniegtu nosprausto mērķi un kļūtu par vēja enerģijas nozares centru Baltijas jūras austrumu daļā.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis: “Šobrīd nevienā no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostām nav piemērotas infrastruktūras – vismaz 15-20 hektāru teritorijas ar divām 200 m garām piestātnēm ar augstu nestspēju. Mūsuprāt, ir svarīgi, ka Latvijas projektu būvniecībai tiek izmantota Latvijas ostu infrastruktūra, un mēs redzam, ka Liepājā ir visas iespējas to izveidot – gan brīvā teritorija ostas akvatorijas iekšienē, gan labi grunts ģeotehniskie rādītāji, kas ļauj nodrošināt nepieciešamo nestspēju.

To saprotot, esam izstrādājuši Liepājas ostas Priekšostas attīstības koncepciju, kas paredz 1. kārtā izbūvēt infrastruktūru 39 ha platībā. Ir izstrādāts projekta Tehniskais risinājums, apzinātas nepieciešamās investīcijas, izstrādāta projekta ieviešanas ceļa karte un laika grafiks – šāda projekta īstenošanai būtu nepieciešami četri gadi, kas saskaņojas ar reģionā plānoto atkrastes vēja enerģijas parku būvniecības plānotajiem laika grafikiem, pat nodrošinot zināmu laika rezervi.”

Semināra ieskaņā LIAA ELWIND projekta vadītāji pastāstīja par Latvijas atkrastes vēja enerģijas vērtību ķēdes iespējām, ELWIND projekta aktualitātēm un plānotajiem iepirkumiem.

Latvija ir unikālā pozīcijā, pateicoties savam ģeogrāfiskajam novietojumam – esot Baltijas jūras vidū ar spēcīgiem valdošajiem vējiem un salīdzinoši seklu gultni. Latvijas atkrastes vēja enerģijas potenciāls ir ~ 15GW, kas ir lielākais starp mūsu kaimiņvalstīm. Esošajā Jūras telpiskajā plānojumā ir atvēlēti pieci laukumi atkrastes vēja parku attīstībai, un nākotnē, iespējams, parādīsies arī jauni attīstības laukumi. Bet ko šis potenciāls nozīmē vietējai tautsaimniecībai? Daži Latvijas uzņēmēji jau piedalās atkrastes vēja parku vērtību ķēdē, sniedzot speciālistu apmācības, piegādājot izejmateriālus komponenšu ražotnēm, apkalpojot vēja parkus u.tml. Nozares straujās attīstības dēļ sāk veidoties deficīts dažādos vērtību ķēdes posmos, kas rada teicamu iespēju mūsu uzņēmējiem iesaistīties problēmu risināšanā.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here