Uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas “IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş.” un “Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.” (Piegādātāju apvienība), ir vērusies tiesā pret Latvijas Republiku par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma atcelšanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkumā Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā.
Piegādātāju apvienības ieskatos IUB pieņemtais lēmums par viena no divu kandidātu izslēgšanu no tik apjomīga un valstiski nozīmīga iepirkuma pašās iepirkuma beigās ir prettiesisks un nav nedz juridiski pamatots, nedz arī Latvijas valsts interesēs.
Pirmkārt, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izteica Piegādātāju apvienība no Turcijas, un sākotnējā summas atšķirība bija teju viens miljards eiro. Šobrīd, pēc pārrunām, kurās otrs pretendents – kopuzņēmums no Itālijas, Francijas un Polijas – samazināja sava piedāvājuma cenu, atšķirība joprojām ir vairāk nekā pusmiljards jeb precīzi 536 415 263,64 eiro.
Otrkārt, nav izprotama procedūra, kurā sākotnēji pretendentiem, tostarp Piegādātāju apvienībai no Turcijas, tika sniegta pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, lai varētu sagatavot piedāvājumu, bet pēcāk, ar atsauci uz Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendāciju, pretendents tiek nepamatoti izslēgts no iepirkuma procedūras.
Bažas par politiski motivētu lēmumu šajā gadījumā raisa arī tas, ka SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” jau ir spēkā esoši līgumi ar otru pretendentu par būvdarbu veikšanu, kas patlaban ir izpildes stadijā.
Ir vēl virkne apstākļu, kas iepirkumam par Latvijas Rail Baltica pamattrases būvdarbiem liek izskatīties pēc farsa. Piemēram, Latvijas un Eiropas savienības normatīvo aktu bāze skaidri nosaka, ka gadījumos, kad kādā no dalībvalstīm tiek īstenoti kritiskās infrastruktūras objekti, pasūtītājs var izvēlēties – rīkot tipisku publisko iepirkumu, aizsardzības un drošības jomas iepirkumu vai nerīkot iepirkumu vispār, t.i., slēgt būvdarbu līgumu bez iepirkuma.
Tādejādi, ja SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” jau sākotnēji būtu rīkojusi aizsardzības un drošības jomas iepirkumu, Valsts drošības dienesta atzinuma lūgšana būtu leģitīma. Šobrīd viņu sniegtā rekomendācija tiesiski nav uzskatāma pat par saistošu šajā procedūrā. Vēl jo vairāk – Piegādātāju apvienība no Turcijas ir pārliecināta, ka šādā procedūrā VDD oficiālais slēdziens būtu pilnīgi pretējs abiem pretendentiem. Respektīvi, attiecībā uz otru apvienību tas būtu negatīvs, jo ir pierādījumi, kas, iespējams, no VDD puses pašlaik nav vispār izvērtēti. Proti, uzvarētājapvienības “E.R.B Rail Baltica JV” itāļu kompānija “Rizzani de Eccher S.P.A.” pusotru gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā joprojām turpina strādāt Krievijas teritorijā. Savukārt cita šīs apvienības dalībnieka – Francijas “Eiffage Génie Civil SAS” grupas uzņēmums – aktīvi strādā Krievijas Federācijas teritorijā ar sev piederošu uzņēmumu ООО “КЛЕМСИ РУС”, un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju divi no šī uzņēmuma klientiem ir iekļauti sankciju sarakstā – “АвтоВаз” un “Ульяновский автомобильный завод”. Kompānijas darbības profils ir rūpniecisko iekārtu piegāde un apkope – kritisks sankciju sektors – , taču 2022. gadā uzņēmums palielināja savu peļņu Krievijas Federācijas tirgū par 254%.
Savukārt attiecībā uz VDD rekomendāciju par piegādātāju apvienību no Turcijas, jāpaskaidro, ka, pamatojums šajā gadījumā faktiski ir bijis politisks vērtējums par Turcijas kā valsts lomu attiecībās ar Krieviju. Nevis reāliem pašu uzņēmumu pārkāpumiem, kas varētu radīt Latvijas valsts interešu apdraudējumu.
Tādejādi šāda politiskos pieņēmumos balstīta rekomendācija ir ne tikai diskriminējoša, bet izskatās arī pēc sabotāžas mēģinājuma pret vienu no iepirkuma dalībniekiem, paļaujoties, ka apstākļos, kad Krievija ir uzsākusi nepamatotu un šokējošu agresiju, karu pret Ukrainu, Latvijas VDD darbības neviens neapšaubīs.
Tomēr šāda valsts institūciju rīcība ir nepieļaujama. Īpaši Latvijai tik vērienīga un ne tikai finansiāli, bet arī stratēģiski nozīmīga infrastruktūras objekta būvniecībā. Jāatgādina, ka projekta uzraudzība un būtiska tā realizācijas kavēšana attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm jau šobrīd Latvijai liek izskatīties neglaimojoši starptautiskā mērogā, taču, pateicoties apšaubāmai iepirkuma procedūrai, var draudēt arī ar milzīgiem zaudējumiem.