Puse Latvijas iedzīvotāju ar sabiedrisko transportu pārvienojas vismaz reizi nedēļā

Daudzviet Eiropā no 16. līdz 22. septembrim ar saukli “Taupi enerģiju” norisināsies tradicionālā Eiropas mobilitātes nedēļa, kurā aicina iedzīvotājus pēc iespējas mazāk izmantot privātos transportlīdzekļus. Akcijas ietvaros šī gada 22. septembrī iedzīvotāji varēs sabiedrisko transportu Rīgā izmantot bez maksas.

Kantar pētījums atklāj, ka puse (49%) Latvijas iedzīvotāju ar sabiedrisko transportu pārvietojas vismaz vienu reizi nedēļā (22% – katru vai gandrīz katru dienu, 12% – 3-4 reizes nedēļā un 15% – 1-2 reizes nedēļā). Savukārt ceturtā daļa (24%) iedzīvotāju ar sabiedrisko transportu pārvietojas pāris reizes mēnesī, un tikpat liela daļa (26%) iedzīvotāju sabiedrisko transportu savās ikdienas gaitās izmanto retāk nekā reizi mēnesī. 1% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aplūkojot rezultātus atsevišķās apakšgrupās, redzams, ka pēdējā pusgada laikā sabiedrisko transportu salīdzinoši biežāk ir izmantojuši jaunieši (18-24 gadi), sievietes, rīdzinieki, iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni, kā arī skolnieki un studenti u.c. (citas apakšgrupas redzamas tabulā).

Savukārt pēdējā pusgada laikā sabiedrisko transportu salīdzinoši retāk ir izmantojuši vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem, vidzemnieki un latgalieši, lauku teritorijās dzīvojošie, kā arī strādnieki u.c..

Latvijas iedzīvotāju vidū automašīnas ir visbiežāk izmantotais pārvietošanās līdzeklis. Absolūtais vairākums (80%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 65 gadiem pēdējā pusgada laikā ir pārvietojušies ar automašīnu. Tāpat vairāk nekā pusei (53%) iedzīvotāju automašīna ir tā, ar kuru pārvietojas visbiežāk.

Kopumā pēdējā pusgada laikā puse (50%) iedzīvotāju ir pārvietojušies kājām, tāpat salīdzinoši biežāk iedzīvotāji ir pārvietojušies ar pilsētas autobusu, mikroautobusu (42%), tramvaju (34%), starppilsētu autobusu, mikroautobusu (29%), trolejbusu (25%), vilcienu kā starppilsētu transportu (24%), kā arī velosipēdu (23%). Pārējie pārvietošanās veidi izmantoti ievērojami retāk.

Jāatzīmē, ka arī starp ikdienā visbiežāk izmantotajiem pārvietošanās veidiem ir automašīna (53%), pārvietošanās ar kājām (14%) un tad seko pārējie pārvietošanās veidi.

Iedzīvotājiem, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, tika jautāts arī par transporta izmantošanas mērķiem. Un redzams, ka sabiedrisko transportu salīdzinoši biežāk izmanto nokļūšanai uz darbu (36%), uz valsts, medicīnas un citām iestādēm (33%), lai apciemotu radus un draugus (30%), lai dotos iepirkties (28%), lai apmeklētu kultūras un izklaides pasākumus (27%), kā arī lai dotos uz mācībām, studijām (11%) u.c..

Kantar vecākā klientu vadītāja Dace Goško norāda “pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas iedzīvotāji savās ikdienas gaitās tomēr biežāk dod priekšroku automašīnām vai arī, kur iespējams, iet kājām. Un sabiedriskais transports vairāk tiek uztverts kā pārvietošanās veids, kas tiek izmantots reizi pa reizei, jo tikai piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir regulāri sabiedriskā transportu izmantotāji (kas brauc katru vai gandrīz katru dienu)”.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here