Saeima konceptuāli atbalsta ostu reformu

Saeima trešdien, 16. jūnijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas ostu likumā, kas paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.

“Ņemot vērā ostu attīstību pasaulē, tās vairs nenodarbojas tikai ar kravu pārkraušanu, bet arī veicina ražošanu, tirdzniecību un preču apmaiņu caur Latviju. Ostu pārvaldības modeļa maiņas galvenā priekšrocība ir precīzais regulējums. Tas būs skaidrs un saprotams arī starptautiskā līmenī. Šīs izmaiņas paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Grozījumi paredz noteikt, ka katrai lielajai ostai būs sava kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) piederēs valstij. Tāpat akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu.

Likumprojektā ietverta norma, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kapitāldaļas nebūs atsavināmas vai ieķīlājamas. Valstij piederošās akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40 procenti būs Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20 procenti – Finanšu ministrijai, 20 procenti – Ekonomikas ministrijai, 20 procenti – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Plānots, ka deviņu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās valstij un pašvaldībai būs jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta” Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Privātā sektora līdzdalībai likumā iecerēts ietvert jaunu pantu, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, kurās būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses. Kārtība, kādā notiks apspriešanās padomē, sēžu darba kārtības un protokoli ostas pārvaldei būs jāpublicē savā tīmekļvietnē, paredz likumprojekts.

Tāpat paredzēts noteikt, ka valdībai līdz 2023.gada 31.martam jāizvērtē Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultāti un akciju sabiedrības “Ventas osta” saimnieciskā darbība, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpilde. Valdībai arī būs jāpieņem lēmums, vai dibināt kapitālsabiedrību, kas veiks Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcijas.

Savukārt mazajām ostām paredzēta iespēja izmantot gan esošo modeli, proti, tās pārvaldīs pašvaldības izveidota iestāde, gan arī dibināt kapitālsabiedrību. Pašvaldībai, pieņemot lēmumu dibināt kapitālsabiedrību, būs nepieciešams segt visas ar to saistītās izmaksas – gan pamatkapitāla apmaksu, gan arī līdzšinējās ostas pārvaldes saistības pret to kreditoriem, paredz izmaiņas.

Šobrīd likums noteic, ka ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā. Taču likumā Rīgas un Ventspils ostām ir katrai atsevišķa modeļa kārtība.

Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi “Likumā par ostām” otrajā un trešajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimai.

Jaunākie raksti

airBaltic ievieš aizkavētās bagāžas tiešsaistes servisu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nesen pilnveidojusi uzņēmuma pakalpojumus darbā ar aizkavēto vai bojāto bagāžu, ieviešot tiešsaistes pašapkalpošanās platformu komunikācijai starp pasažieri...

Japānu interesē tiešā aviosatiksme ar Latviju un iespējas sadarboties Rail Baltica projektā

Šonedēļ, dienu pirms Olimpisko spēļu Tokijā atklāšanas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā...

Vītoliņš: Pastāv risks, ka rūpnieciskā attīstība Ventspilī var apstāties

Jau augusta beigās varētu tikt pieņemti grozījumi likumprojektā "Par ostām", kā rezultātā Rīgas un Ventspils ostas kļūtu par kapitālsabiedrībām. Ventspils mērs Jānis...

Jūnijā lidostā pasažieru apgrozījums ir pieaudzis par 85,1 %, salīdzinot ar maiju

Šī gada jūnijā lidostā “Rīga” apkalpoti 157,7 tūkst. pasažieru, 2,8 reizes vairāk nekā 2020. gada jūnijā un par 85,1 % vairāk nekā šā gada...

Bateriju vilcieni – videi draudzīgāks risinājums neelektrificētām dzelzceļa līnijām

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls. Atveseļošanas fonda investīcijas...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here