Pēc ASV sankciju ieviešanas valsts savā pārraudzībā ir pārņēmusi Ventspils ostu, par galveno faktoru minot nepieciešamību sakārtot un depolitizēt lielo ostu pārvaldi un “izgriezt ārā korupciju no šīm struktūrām”. Lai arī drīz būs apritējis jau gads, kopš Ventspils brīvostas pārvalde atrodas valsts kontrolē, līdz pat šai dienai nav sniegti apgalvojumi par kādiem korupcijas riskiem īsti ir runa.
Kā zināms, gandrīz gadu jau Ventspils brīvostu valdē ir tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecēlis Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Ventspils brīvostas valdes sastāva.
“Lai to samazinātu un uzlabotu cīņu pret korupciju un uzlabotu kopējo pārvaldi un novērstu sankcijas pret konkrēto indivīdu un ar viņu saistītām juridiskām personām, mēs ierosinām šos likuma grozījumus. Viena tēma, kas visam iet pāri, ir cīņa pret korupciju,” – tā izmaiņas paskaidrojis premjers Krišjānis Kariņš. Taču vai izmaiņas bijušas pamatotas?
“Kad valdība pieņēma šādu lēmumu [par ostu kontroles nodošanu valstij], tajā anotācijā bija rakstīts, ka Ventspils brīvostā pastāv augsti korupcijas riski un arī Saeimas likumu izmaiņu pamatā bija teikts, ka brīvostā ir augsti korupcijas riski, tāpēc no valdes jāmet ārā Ventspils domes pārstāvji,” norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Politiķis atgādināja, ka šajā sakarā bija uzrakstījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) ar aicinājumu informēt par kādiem korupcijas riskiem ir runa. Kariņš šo vēstuli esot pārsūtījis satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), kas informāciju nav sniedzis, tāpēc Ventspils pilsētas domes deputāti Linkaitu iesūdzējuši tiesā, kurai tad visbeidzot satiksmes ministrs sniedzis atbildi: “No tās atbildes izriet, ka valdības rīcībā nav nekādu pierādījumu šim apgalvojumam. Viņi saka, ka atbilde jāprasa no amerikāņiem, bet to likuma anotāciju jau rakstīja Latvijas valdība un uz tā pamata Saeima pieņēma likuma izmaiņas.”
“Tā kā turpinās tiesvedība un caur tiesu tiek prasīts oficiāls pamatojums šādiem apgalvojumiem. Mēs jau zinām, ka tādu faktu nav, bet tā, kā viņi tā ierakstīja likumā, tad, lai dod faktus. Tā kā viņi ir nonākuši lielā slazdā. Manuprāt, viņiem vajadzēs atsaukt šo likumu. Jautājums ir sekojošs – ja likums pieņemts uz melīgu informāciju, vai šis likums var būt spēkā? ” komentēja Lembergs.
Jāsaka gan, ka arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir norādījis, ka tā pastāvēšanas laikā biroja lietvedībā nav bijis neviens kriminālprocess par iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem kādā no Latvijas ostām.
Vai valdībai nevajadzētu sniegt konkrētus pamatojumus savam lēmumam, citādi izskatās, ka osta valsts kontrole pārņemta pavisam citu, slēptu iemeslu dēļ.
Foto: F64