Vilnītis par ostu reformu: Lēmumiem ir jābūt saimnieciskiem, nevis politiskiem

Nedrīkst brutāli atņemt pilsētai ostu un nodot kapitālsabiedrībai ar miglā tītiem mērķiem, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Runājot par valdības plāniem pārņemt valsts kontrolē arī Liepājas ostu, Vilnītis norādīja, ka “Liepāja turēsies pretī visiem spēkiem.”

“Šajā smagajā cīņā mēs runājam par 65% no visas pilsētas teritorijas, jo tieši tik liela platība ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārziņā. Šeit nav stāsts par personālijām Liepājas SEZ vadībā, kā to mēģina pasniegt, – tas ir operatīvi atrisināms jautājums, bet mēs runājam par mūsu pilsētas lielāko teritorijas daļu. Liepājas saknes ir ostā, nevis otrādi, tāpēc nedrīkst jaukt loģiku. Es saprotu, ka jautājums ir par godīgumu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu. Šos jautājumus var atrisināt koleģiāli – tāpēc nav jāpārņem osta! Nedrīkst brutāli atņemt pilsētai tās vislielākos aktīvus un nodot kapitālsabiedrībai ar miglā tītiem mērķiem. Pagaidām nav nedz biznesa plāna, nav stipro un vājo pušu analīzes, nav finansiālā un juridiskā izvērtējuma,” sacīja Vilnītis.

“Mēs neesam saņēmuši nevienu loģiski pamatotu argumentu, tikai to, ka tiek pieminēta steidzamība, ir zvērinātu advokāta biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” pētījums, kurā Liepāja nav analizēta, bet tikai trīs reizes pieminēta, tāpat Liepāja atsevišķi nav pētīta arī Pasaules bankas pētījumā 2011. gadā. Mēs dzirdam tikai to, ka ostu pašvaldībai vajag atņemt. Skatoties kravu apgrozījumus, redzam, ka Liepājā šogad ir vismazākais kravu apgrozījuma kritums starp Baltijas valstu ostām. Sacenšamies ar Klaipēdas ostu – vienu mēnesi viņiem ir labāki rezultāti, citā mums. Šobrīd jautājums nav par kopējo kravu apgrozījumu, bet par ostas spēju nezaudēt kravas. Šā gada 8 mēnešos kravu apgrozījuma kritums Liepājā sastāda 8%, Klaipēdā 10%, bet Ventspilī ap 50% un Rīgā ap 30%,” skaidroja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs.

“Arī krīzes apstākļos esam spējuši izveidot jaunu savienojumu – tagad no Liepājas ostas regulārie reisi notiek uz Vāciju un Zviedriju. Visi, gan Latvijas Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, gan Satiksmes ministrija, kas viesojušies Liepājā pēdējā gada laikā, gan bankas mūsu darbu labi novērtē,” turpināja Vilnītis.

“Šobrīd ostas valdē ir trīs ministrijas, trīs pašvaldību un trīs vietējo uzņēmumu pārstāvji, kas, manuprāt, ir ļoti labs darbības modelis, jo šeit saskaras valsts, pašvaldības un biznesa intereses. Šādu modeli ostās piedāvā izveidot arī Ventspils un Rīga, bet, vai tas sakritīs ar Satiksmes ministrijas redzējumu – šaubos par to. Savukārt trīs no piecām valdību veidojošajām partijām izprot situāciju un aizstāv Liepājas pilsētu un mūsu SEZ vadības modeli. Tomēr gribu uzsvērt, ka lēmumiem ir jābūt saimnieciskiem, nevis politiskiem. Pagaidām saimniecisko pamatojumu neesam sadzirdējuši,” pauda Vilnītis.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here