Aprīlī strauji audzis gan preču eksports, gan imports

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada aprīlī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 33%. Savukārt, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, preču eksports pieauga par 16%, kas nozīmē, ka šā gada pieaugums ir daļēji skaidrojams ar bāzes efektu. Preču importa apjomi aprīlī gada griezumā pieauga īpaši strauji – par 45,7%.

Šā gada aprīlī gada griezumā eksporta vērtība palielinājās gandrīz visās preču grupās. Strauji auga koksnes un tās izstrādājumu, sauszemes transporta līdzekļu, minerālo produktu, dzelzs un tērauda, kā arī elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt samazinājās graudaugu kultūru eksports.

Aprīlī gada griezumā, līdzīgi strauji kā kopējais eksports, pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 37,5%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, elektroierīces), Igauniju (transporta līdzekļi, dzelzs un tērauds), Vāciju (transporta līdzekļi, farmācijas produkti), Franciju (koksne, dārzeņi), Poliju (dzelzs un tērauds) un Zviedriju (transporta līdzekļi), bet samazinājās uz Horvātiju (mehānismi).

Vienlaikus pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 11,4%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Ukrainu (elektroierīces, mehānismi, farmācijas produkti).

Aprīlī strauji auga eksports arī uz pārējām valstīm – par 19,4%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Turciju (dzelzs un tērauds) un ASV (koksne), bet samazinājās uz Nigēriju (graudaugi).

Preču importa pieaugumu aprīlī gada griezumā veicināja sauszemes transporta līdzekļu, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda, mehānismu un ierīču, minerālo produktu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.

Kopumā gada pirmajos četros mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada attiecīgā perioda apjomus par 14%. Preču imports šajā laika posmā bija par 12,5% lielāks nekā pirms gada.

Eksporta attīstības perspektīvas 2021. gadā tiek vērtētas arvien pozitīvāk. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicina vakcinācija, pakāpeniski aug ekonomiskā aktivitāte un eksporta apjomi. Tomēr, joprojām saglabājas nenoteiktība, galvenokārt, jaunu vīrusa paveidu izplatības dēļ.

Jaunākie raksti

Lembergs: “Rail Baltic” projektam jau vajadzēja būt pabeigtam, bet tā vietā ir risks, ka to nepabeigs vispār

Pastāv risks, ka dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varētu arī nepabeigt, norādīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Rīgas lidosta pērn strādājusi ar 1,6 miljonu eiro lielu peļņu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu...

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem...

AS prasa Siliņai skaidrot “Rail Baltica” projekta reālos apjomus, finansējumu, nodošanas termiņus un pārvaldību

“Rail Baltica” projekts (RB) ir lielākais infrastruktūras objekts visā Baltijas reģionā – tā realizācijai ir nozīmīga ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan...

Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies

2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un...

Līdzīgi raksti

Leave A Reply

Please enter your comment!
Please enter your name here